Milzu soļiem atgriežamies PSRS!
Puspatiesības, noklusējumi un interpretācijas.
Latvijas MELU TE(RIT)ORIJA, kuru TV3 svētdienā nerādīs.
Ne bez nejaušības šāds nosaukums. Tie, kas dzimuši pagājušā gadsimta vidū, un mazliet vēlāk, atceras PSRS paradoksu, kad vienkāršs atslēdznieks, virpotājs vai santehniķis pelnīja divas līdz trīs reizes vairāk nekā šīs pašas iestādes inženieris ar augstāko izglītību. Tātad, ja strādnieka alga bija 200. līdz 300. rubļu un vairāk, tad inženierim – 120.-. tas pats ar skolotājiem un citām profesijām, kur nepieciešama bija AUGSTĀKĀ izglītība. Izņēmums bija juristi, atsevišķas ārstu kategorijas, un protams visuresošā un visurredzošā PSKP. Un šodien situācija atkārtojas.
Ir tāda VALSTS SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU P. STRADIŅA KLĪNISKĀ UNIVERSITĀTES SLIMNĪCA (SKUS). Flagmanis valsts medicīnas nozarē. Spriežot pēc visa, un balstoties uz nākamā gada pielikto finansējumu, kā arī paša SKUS administratīvo departamentu stulbumu, un atsauci uz ‘’kaut kādiem tur’’ MK noteikumiem, šajā iestādē notiek atalgojuma izlīdzināšana tur strādājošajiem, tanī skaitā arī mediķiem. Es neakcentēšu jau sen zināmo faktu, ka SKUS interpretācijā māsa ir tieši tas pats kas bufetniece, jo abas nēsā baltus halātus, un tieši tādēļ māsa, kas ir ārstniecības reģistrā, un vēl nedod Dievs ar specializācijas sertifikātu NEKĀDI NETIEK UZSKATĪTA PAR ĀRSTNIECĪBAS PERSONU. Bet drīzāk šo faktu atgādināšu esošajiem un potenciālajiem pacientiem, kas no māsām pieprasa kaut ko vairāk par kompotu. Tā pat es neakcentēšu visiem zināmo faktu par nenormāli lielo SKUS administratīvo aparātu, kas reāli nav pieejams ne apmeklētājiem, ne pacientiem, ne tā darbiniekiem, jo administrācijas darba laiks ir visnotaļ dīvains – desmitos vēl neviena nav, bet pēc piecpadsmitiem jau neviena nav, lai gan no desmitiem līdz piecpadsmitiem arī reti ko var sastapt, jo vienmēr izrādās, ka administrācijas darbinieki ir vai nu kārtējās mācībās, vai tiekas ar Veselības ministrijas ierēdņiem, vai arī kārto kādas ļoti svarīgas pasaulīgas medicīniskas lietas, bet tikai ārpus SKUS teritorijas. Es akcentēšos šoreiz uz rindkopas sākumā pieminēto ‘’atalgojuma izlīdzināšanu’’, kam ir vistiešākais sakars ar šī raksta virsrakstu.
Tātad, kā jau tika minēts, SKUS vienkāršo un ‘’izlīdzina’’ atalgojumu saviem darbiniekiem. Zināmā mērā apsveicams darbs, ja nu vienīgi ne mans mīļais BET. Tātad, visā šajā grāmatvedības un n-to SKUS grāmatvežu darba atvieglošanas nolūkā notiek personāla likmju pārrēķināšana. Tās pamatā – darba stāžs. Arī tas ir apsveicami, ja ne kārtējais BET. Bet SKUS uzskata, ka stāžs sākas no DESMIT gadiem, un virs DIVDESMIT gadiem – beidzas. Un ir vēl kāds ļoti liels BET, kas ir tiešā saistībā ar raksta nosaukumu – IZGLĪTĪBAS LĪMENIS VĒRĀ ŅEMTS NETIEK! Tas it kā esot tādēļ, ka tā nosaka MINISTRU KABINETA noteikumi…. Kuri, netiek precizēti. Ir vēl kas. Savā laikā, tā, ap 2005.gadu un mazliet vēlāk, Saeima un MK lēma, ka ir profesiju klāsts, kur drīkst strādāt tikai ar AUGSTĀKO izglītību. Pie šīm profesijām tika pieskaitīti: visa veida skolotāji un pasniedzēji, t.sk. PII audzinātāji, medicīnas darbinieki, sociālie darbinieki. Medicīnā augstākā izglītība jāiegūst visiem, sākot ar māsu palīgiem. Visiem šiem projektiem tika izmantots Eiropas Savienības finansējums, kas bija paredzēts tam, lai savā laikā medicīnas skolās izglītību ieguvušās māsas, varētu bez maksas iegūt bakalaura grādu, lai piesaistītu jaunus speciālistus. Arī topošās māsas, varēja izmantot šīs ‘’budžeta’’ apmācības vietas. Tomēr rezultātā izglītojamo procents ir ļoti zems, kas attiecās uz tām māsām, kas izvēlējās kvalifikācijas celšanas iespējas. Tanī pat laikā ES līdzekļi pēc visām atskaitēm ir izlietoti par 110%. Kad 2008.gadā ‘’sākās krīze’’, valdība izsludināja moratoriju uz šiem noteikumiem, jo tie paredzēja, ka 2010.gadā visam medpersonālam līdz māsu palīgiem ieskaitot jābūt ar augstāko izglītību, lai saglabātu mediķus, kam reāli pēc 2010.gada būtu jāatstāj savas vietas izglītības trūkuma dēļ. Sakarā ar ļoti zemo atalgojumu medicīnā, moratorijs ‘’darbojas’’ (ir totāli aizmirsts) vēl šodien. Tieši tā pat ir aizmirsti tie MK noteikumi, kas paredz, ka par izglītību iestādei ir jāveic atalgojuma piemaksas, un šie noteikumi bija veidoti kā papildus motivācija izglītības iegūšanai, medpersonāla kvalifikācijas un kvalitātes celšanai. Bet SKUS var pilnībā šo visu ignorēt. Uz SKUS attiecas tikai viņu departamentu izgudrotie noteikumi, kurus diemžēl nespēj izskaidrot pat atbildīgās SKUS amatpersonas. Rezultātā vienai daļai SKUS māsu atalgojums pieaugs, jo no nākamā gada tām pie stundu likmes pielikti daži centi. Kā jau minēju iepriekš – par stāžu. Bet ja skatās ciešāk, tad dažām māsām šis pielikums ir apkaunojošs, jo tās ar lielāku stāžu saņems mazāk, nekā citas ar mazāku stāžu. Un tas viss ļoti stingri iezīmētos rāmjos, jo ja esi nostrādājis vairāk par divdesmit gadiem medicīnā, tad tev nekādas piemaksas vairs nepienākas, jo ‘’tu’’ jau tā visu esi saņēmis. Un protams – pie rektuma (medicīnisks termins) augstākā izglītība.
Tieši šī iemesla dēļ ir skaidrs, ka šodien augstākā izglītība tā pat kā PSRS laikos ir tikai papīrītis, ar kura palīdzību iespējams ir iegūt amatu, bet ne atalgojumu. Tāda lūk ir šīs valsts politika – jo stulbāks, jo labāks, un SKUS šo politiku ļoti ievēro. Atkāpei – nav jābrīnās, ka Latvijas augstākās mācību iestādes ieņem zemākās reitinga ailes starp izglītības iestādēm pasaulē. Un kā nu neievērosi, ja SKUS vada cilvēks, kas iepriekš vadīja iestādi pret kuru ierosinātas vairākas lietas par zemo medicīnisko kvalitāti, un kas SKUS valdē nonācis bez konkursa, SKUS, kura kapitāldaļas pieder Veselības ministrijai, kuru vada ZZS iecelts cilvēks, kas no 2018.gada 1.janvāra dodas dekrēta atvaļinājumā un savā vietā atstāj citu ZZS cilvēku, kuram no medicīnas nav pilnīgi nekādas sajēgas, SKUS, kura valde pēdējo desmit gadu laikā mainījusies biežāk nekā notiek apvērsumi kādā Āfrikas valstī, SKUS, kur jaunuzceltais korpuss kā viss Latvijā ir uzbūvēts no ‘’zelta’’ un jau nodošanas dienā ir avārijas stāvoklī.
Tagad gribētos uzdot dažus jautājumus profesoram un rektoram Gardovskim. Jā, tam pašam, kurš vada Stradiņa univesrsitāti. To universitāti, kurā māsas par ES naudu var iegūt bakalaura grādu, un ja paveicās ar pazīšanos, tad varbūt pat maģistru. Tā pati universitāte, kurai vajadzēja ar savas koledžas un universitātes palīdzību celt (iespējams pirmām kārtām savu) māsu kvalifikāciju. Jautājumi – cik SKUS māsas jūsu universitāte ir izlaidusi kopš 2005.gada, kuras mācījušās par ES naudu? Cik SKUS māsas ir cēlušas savu kvalifikāciju jūsu koledžā un jūsu universitātē kopš 2005.gada. Ko domā darīt Stradiņa universitātes māsu fakultāte, ja šīs universitātes klīnika uzskata, ka izglītībai nav nozīmes? Dodu tūkstoti procentu, ka Gardovska kungs neatbildēs ne uz vienu no šiem jautājumiem, jo viņu šie jautājumi neinteresē. Un neinteresēs tik ilgi, kamēr vien uz kaut ko un no kaut kā varēs izspiest finansējumu. Jāatzīst, ka arī Stradiņa universitāte ir tikai tāda viduvēja mācību iestāde, kam iedevuši tiesības izsniegt augstākās izglītības dokumentu medicīnā. Pretējā gadījumā vismaz tās vadītāji savās klīnikās radītu apstākļus saviem absolventiem, cīnītos par to. Bet – nekā!!!. Tā vietā SKUS ir totāls personāla trūkums. Tādēļ SKUS no pārstrādāšanās mirst māsa, bet sabiedrībai par to nestāsta. Tādēļ SKUS ir iestājusies loģiskā notikumu seku ķēde, kas agrāk vai vēlāk pabeigs šīs iestādes loģisku pastāvēšanu.
Lūk, šāda ir Latvijas valsts pārvalde, un tās kapitālsabiedrības, kur valdes un administartīvais aparāts saņem atalgojumā tūkstošus, kur parastajiem darbiniekiem ‘’izlīdzina’’ atalgojumu uz šo pašu darbinieku kolēģu rēķina. Lūk, kur būs valsts pārvaldes ierēdņu ‘’ziņojumi’’ par 200.miljonu papildus piešķirto līdzekļu izlietošanu medicīnā. Nākamgad ir Saeimas vēlēšanas un Latvijas valsts simtgade. Lūk MELU TE(RIT)ORIJA kuru Latvijas iedzīvotājiem savās priekšvēlēšanu kampaņās vēstīs politiskās partijas un tās vadītāji. Saeimas deputāts J. Viļums (LRA) savā twitera kontā uzdeva retorisku jautājumu - ‘’par cik palielināsies medicīnas kvalitāte atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem’’. Šis raksts ir atbildes daļa.
P.S. Raksta autors publicēja šo rakstu arī savā FB profilā. Taču parādījās kāda visai interesanta tendence. Proti, ar rakstu nebija iespējams dalīties savā laika joslā. Pat tiem, kuri ar autoru ir personīgi draugos. Šāda tendence populārajā sociālajā tīklā parādās samērā bieži. Sevišķi pie ierakstiem, kuri kādam varētu nepatikt. Šo ievēroja vēl vairāki cilvēki. Arī viņi nespēja dalīties ar rakstu. Un te nu gan gribētos nocitēt Latvijas Republikas Satversmes simto pantu: ''Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.'' Vai tiešām aizliegta, jeb tomēr taisnība būs virsrakstā minētajam - atpakaļ PSRS, to lai spriež katrs pats.
Autors: Māris Siliņš / acgarni.com
Related Posts
See AllSakarā ar to, ka Latvijas (sevišķi jau latviski runājošie) mediji neko nevēlas runāt par reāli notiekošo pie MK, nolēmām uztaisīt īsu...