51. sērija. Dubulta vai četrkārša slepkavība? Mītu atspēkojums.
Šajā sērijā nolēmu izgaisināt dažus mītus par to kas un kā notika Baložos liktenīgajā 2014.gada 10.oktobrī. Daudzi skeptiķi izsaka aizdomas, ka nogalināto bērnu tēvs (uz to brīdi psihotropu zāļu atkarīgs alkoholiķis, bezdarbnieks utt.) jau nu nebūtu tā persona, kuru kāds ļoti vēlētos aizstāvēt vai arī piesegt viņa grēkus. Un tādējādi apšauba manis izvirzīto versiju, ka primārais vainīgais/ie meklējams tieši šajā virzienā. Paldies visiem skeptiķiem un kritiķiem, kuru argumentu iespaidā, pārdomājot visu, kas man zināms šīs lietas sakarā, es tomēr esmu sapratis ko un kādēļ tur kāds mēģināja piesegt, un kā tas viss ir saformējies. Vajadzēja četrus garus gadus, bet nu tas beidzot ir noticis.
Sākšu ar to, ka izklāstīšu versiju, kura ir izveidojusies sīki izanalizējot lietas spriedumu un arī pārzinot lietas patiesos apstākļus. Manuprāt, bērni netika nosmacēti, bet visdrīzāk gan tika noindēti. Mediķi ieradās vēl mazajiem dzīviem esot. Savas nezināšanas, neprasmes, kļūdu, kā arī vienkārši nolaidības dēļ viņi pieļāva bērnu nāvi. Taču saindējušies bija ne tikai bērni, bet arī pati bērnu māte. Jo, visticamāk - viela ar ko tika noindēti abi mazuļi atradās bērnu pudelītē. Kuru ar "gudru ziņu", bet bez cimdiem un tamlīdzīgi apčamdīja un apostīja gandrīz visi mediķi, kā arī dažs labs Baložu VP iecirkņa "speciālists", nodzēšot nospiedumus pēdas uz tās. Turklāt izmeklētāji šī lietišķā pierādījuma atlikušo saturu pat nenodeva ekspertīzei izanalizēt! Ar pirmās instances tiesas spriedumu VISI lietišķie pierādījumi šajā lietā tika iznīcināti! Acīmredzot, lai neviens un nekad vairs neatklātu patiesos notikumus šajā lietā. Kādēļ domāju, ka Ginta un bērni tikuši saindēti? Pirmkārt, visu mediķu liecībās lasāms, ka bērniem bijušas atvemtas masas kas tieši norāda uz indēšanas, nevis smacēšanas pazīmēm. To zina jebkurš krimināltiesībās kaut nedaudz pieredzējis cilvēks. Otrkārt, ne atvemtajām masām, ne bērnu kunģa saturam, ne arī pudelītei nav tikušas veiktas NEKĀDAS analīzes! Treškārt, arī pašai Gintai brīdī, kad viņa tika aizturēta (tās pašas dienas vēlā pēcpusdienā) nav tikušas veiktas nekādas analīzes! Ceturtkārt, bērnu tēvam un viņa ģimenes locekļiem bija pieeja šāda tipa zālēm. Piektkārt, ir pat informācija, ka pie bērnu tēva, viņu aizturot, atrasts liels daudzums dažādu "recepšu ripiņu". Sestkārt, viņa iepriekšējās vizītes laikā pie bērniem, viņam dzērumā izbira lērums šādu ripiņu, kuras Ginta diemžēl toreiz visas salasīja un iznīcināja.
Taču kādēļ gan sistēmā kāds bija ieinteresēts jau pirmajā vakarā "sašņorēt" Gintu un nekādā gadījumā viņu neizlaist no ieslodzījuma līdz pat šai dienai (ne uz bērnu bērēm, ne pat pie zobārsta vai citiem speciālistiem), kā arī gandrīz pilnībā bloķēt kontaktiespējas ar viņu? Liedzot pieeju šīs lietas dokumentiem utt.
Atbilde nāca kārtējo reizi pārcilājot faktus, kuri man ir zināmi. Proti, notikusi ne tikai dubultslepkavība, bet pēc būtības pat četrkārša slepkavība, pie tam pēdējās divas veikuši tieši mediķi, un tieši tas arī ir pamatiemesls sekojošajām nejēdzībām. Pamodelēsim situāciju no izmeklētāju skatu punkta: Bērnu tēvs sapinās jau pirmajā pratināšanas vakarā (uz to norāda nesenie mājieni no sistēmas puses, ka par zināmu naudas summu būtu iespējams Gintu no cietuma izpirkt un bērnu tēvu iesēdināt - tātad, viņi zina īsto vainīgo). Tāpat ignorētais fakts ka bērnu tēvam un visai viņa ģimenei nebija likumīga alibi (par alibi liecinājuši tikai viņi paši - viens otram). Bet bērnu tēvs nav redzējis to, ko tika redzējusi Ginta. Jā, viņa joprojām neko no tās dienas notikumiem kopš kāda konkrēta (saindēšanās) brīža nespēj atcerēties. Ne jau tādēļ, ka negribētu, bet gan tādēļ, ka tajā dienā ap plkst.13:00, kārtīga mamma būdama, viņa TIKAI pagaršoja vai bērnu pudelītē sagatavoto dzērienu var dot mazajiem. Un saindējās. Visticamāk ar klofelīna grupas medikamentiem. Uz kuriem neviens VP nav taisījis nekādas analīzes un ekspertīzes! Un Gintas atmiņa vienkārši atslēdzās. Bet no pudelītes ievērojami vairāk padzērušiem mazajiem bērniem šī medikamenta iedarbība bija daudz smagāka un viņiem gluži vienkārši sāka stāties sirsniņas un elpošana. Savukārt atbraukušie mediķi, redzot, ka mazie lēnām izdziest - sāka viņus elpināt un uz nomierinošajām zālēm vēl iešpricēja adrenalīnu. Kas ir apmēram tas pats, kas mašīnu ar automātisko pārnesumkārbu ieslēgt braukšanas režīmā (Drive) un vienlaicīgi no visas sirds spiest gan bremzi, gan gāzi. VP redz, ka māte neko nespēj atcerēties. Bet viņiem ir zināms, kādas lietas sastrādājuši neprofesionālie mediķi. VP nezina ka Ginta ir saindēta, bet zina, ka tieši tāds var būt lielu šoku pārdzīvojušu cilvēku psiholoģiskās aizsardzības mehānisms. Un viņi lieliski saprot, ka šis mehānisms agri vai vēlu tomēr atbloķē šīs atmiņas. Un ja tas notiktu Gintai atrodoties brīvībā? Blakus viņai noteikti būtu arī es. Izdzirdot ko tādu, mediji būtu pirmie kas par to uzzinātu. Jo tobrīd vēl viņus tas ļoti interesēja. Ja Ginta visu augstākminēto un gan jau vēl kādas interesantas lietas pastāstītu? Vai varat iedomāties skandāla apmērus? Tādēļ jau pirmajā vakarā VP tika pieņemts lēmums - ja viņa neko neatcerēsies jau tuvākajās stundās, tad ārā izlaista netiks. Risks sistēmai bija pārlieku liels. Un atruna arī lieliska: viņa mums neko nestāsta, -> tātad melo, -> tātad vainīga. Kurš gan nenoticētu? To visu protams varēja arī novērst, veicot analīzes pašai Gintai un arī mazajiem, bet tas netika izdarīts. Nu un kas, ka nācās atlaist vaļā daudz lielākas aizdomas izraisošo bērnu tēvu? Galvenais tagad bija neizlaist Gintu un nokontrolēt to brīdi, kad atmiņas (kā viņi domāja) atgriezīsies. Tieši tādēļ arī tika liegta iespēja Gintu aizvest uz bērnu bērēm (emocionālā pārdzīvojuma rezultātā kaut kas varēja izsprāgt no viņas - radu un liecinieku klātbūtnē), tieši tādēļ vēlāk tika atteikti arī izmeklēšanas eksperimenti, kuri būtu jāveic istabiņā kurā norisinājās šī traģēdija. Tieši tādēļ Ginta TIKA ZĀĻOTA visu šīs lietas iztiesāšanas laiku! Tieši tādēļ man tika liegts ar Gintu tikties. Tieši tādēļ tiesa tika dzīta uz priekšu Latvijas apstākļiem neiedomājami strauji (pirmā instance sešos mēnešos pēc deviņu mēnešu izmeklēšanas). Jo arī tiesas zālē atmiņas tomēr varēja atgriezties. Sēdes bija atklātas - pēc pašas Gintas pieprasījuma. Tajās bija mediju pārstāvji. Nē, to vienkārši nedrīkstēja pieļaut, viss bija jāsasteidz.
Tātad, sargāts tika nevis bērnu tēvs, bet gan sistēma un mediķi, kuru daļējas vainas dēļ bērni bija miruši. Protams, kāds vispirms viņus bija saindējis, bet NMPD viņus neizglāba. Un, visticamāk jau ka tomēr varēja. Līdz ar to, manuprāt, glābjot NMPD "pakaļu" tika pasargāts arī īstais slepkava. Viņš jau nezināja to, kas notika pēc tam. Viņš jau bija aizlaidies. Vienīgais cilvēks, kas potenciāli redzēja un zināja notiekošo bija bērnu māte Ginta. VP uzskatīja, ka var pienākt brīdis, kad viņa atcerēsies. Jo nebija jau veikuši tās analīzes un eksperimentus. Tādejādi šis brīdis nav pienācis joprojām un visa sistēma, visā tās garumā, draudzīgi sadevusies rociņās, cīnās pret Gintu un mani. Ka tik kaut kas nenāk gaismā...
Nākamajā sērijā parunāšu par to uz ko arī norāda skeptiķi. Ka Ginta bērnus atstājusi vienus pašus un ka tā nu gan nedrīkstot. Tiešām? Pēc visiem viltojumiem, safabricējumiem un meliem no sistēmas puses kāds vēl joprojām tam tic? Es jau sen vairs neticu un varu to arī pamatot. Līdz ar to, šim "puzlim" gabaliņi nelietīgā kārtā būs sakrituši kopā un izveidojuši "nepieklājīgi" vienkāršu notikušā bildi.
