Kura govs būtu māvusi...

Pēdējos gados ik pa brīdim uzliesmo tā saucamais krievu skolu jautājums. Katru reizi, kad krievu diasporas vidē par ''melno Kārli'' iesauktais Izglītības un Zinātnes ministrs ir nolēmis ķerties klāt kādai reformai šajā sakarā. Amizanti, protams, izskatās paši tā saucamie apspiestie un visādi citādi diskriminētie protestētāji. Patiess prieks par tiem aktīvajiem pensionāriem, kuri nolēmuši savos gados startēt kādā no Latvijas vidusskolām. Izglītība ir jāapgūst jebkurā vecumā. Kā saka: ''mūžu dzīvo, mūžu mācies''! Taču, ja nopietni, tad izrādās, ka vienā no Latvijas krieviskākajām pilsētām, paši skolēni ļoti labprāt apgūtu zināšanas tieši valsts valodā. Un šeit ir runa tieši par krievu tautības skolēniem. Laikam jau šie jaunieši, atšķirībā no viņu vecvecākiem, daudz labāk apzinās, ka dzīvo valstī ar nosaukumu Latvija. Nevis Latvijas PSR, kā to kļūdaini šķiet uzskata šie pensionāri. Starp citu, jau nepilnus trīsdesmit gadus. Taču šo paaudzi šķiet mainīt vairs nebūs iespējams. Un nevajag arī. Cita lieta, prieks, ka vismaz jaunie saprot un apzinās kur dzīvo. Un, spriežot pēc attieksmes, vēlas lai tā tas arī paliek. Pat neskatoties un izmisīgajiem Krievijas mediju pūliņiem parādīt, cik viss šeit ir slikti. Vienmēr jau var būt arī labāk, taču ne par to ir šis raksts. Šeit gan gribētu piebilst, ka arī otrā virzienā notiek tāda pati zombēšana. Dažs labs Latvijas masu medijs nepārtraukti producē raidījumus, kuros tiek parādīts tas, cik Krievijā viss ir slikti, bet pie mums lieliski. Jā, ja šādi salīdzina, tad tā patiešām ir. Taču mēs gribētu vērst uzmanību uz to, ka Latvija sevi jau izsenis vairāk asociē ar Eiropu, nekā ar Krieviju. Tas nozīmē, ka šāda salīdzināšana ir vismaz nekorekta. Salīdziniet ar Vāciju, Šveici, skandināviju Britu karalisti. Bet tad jau laikam tā bilde tik rožaina vis nebūs. Mūsuprāt, visa šī nacionālā naida kurināšana ir izdevīga tikai politiķiem, kuri reizi divos gados savam elektorātam noaurojas. Vienā virzienā - krievi nāk, otrā - ''ŗuki proč ot russkih škol'' (rokas nost no krievu skolām) vai vēl mazliet rupjāk un lieta darīta. Aunu bars iet balsot. Priecē, ka tieši jaunā paaudze, spriežot pēc visa, vairs uz šī grābekļa nekāpj.

Taču vēsturiski, tiešām ir bijis laiks, kad kādai nacionālajai grupai ir ticis liegts skolās sazināties to dzimtajā valodā. Pie tam, tie ir bijuši latvieši, paši savā dzimtenē. Tādēļ visiem nabaga diskriminētajiem sveštautiešiem gribētos teikt šād: ''Kura govs nu būtu māvusi''! Mūsu vecmāmiņas un vectētiņi vēl atcerēsies, ka cariskās Krievijas laikā, viņiem bija pat stingi aizliegts skolās ar vienaudžiem sarunāties dzimtajā valodā. Ja esi pieķerts runājam latviski, tad tev kaklā karināja ''kauna dēli''. Latviešu valodu nedrīkstēja lietot nekādā formā. Ne mācību procesā, ne savstarpējās sarunās. Tā bija mērķtiecīga rusifikācija, kuru jau vēlāk turpināja PSRS režīms. Mazliet modernākā un teorētiski ''civilizētākā'' veidā. Ievedot Latvijas teritorijā tūkstošiem melnstrādnieku, kuri bija pilnīgi pārliecināti, ka viņiem jau nu šis ''sobačij jazik'' (suņu valoda) nav jāmācās. Liela daļa no šiem okupantiem tagad arī stāv un auro, tos saukļus, kurus nu auro. Tā arī nav spējuši iemācīties.

Negribam kultivēt politiķiem tik ļoti izdevīgo nacionālo naidu. Gribam tikai, lai lasītāji uzzina, ka patiesībā, vienīgie diskriminētie šeit mūsuprāt ir pat pamatnācija. Gribam, lai atceramies mūsu visu kopīgo vēsturi, kuru politiķiem ir ērtāk noklusēt.

Interesanti būtu pavērot, kā aurotu šie paši pensionāri, ja ''melnais Kārlis'' liktu mūsdienu skolēniem, kuri starpbrīdī savā starpā čalo dzimtajā valodā, karināt līdzīgus ''kauna dēļus'' kaklā. Bet tā taču nenotiek un nenotiks. Labi, ka vismaz paši skolēni to saprot.

---

Autors: acgarni.com

---

#Tiesiskums #Izglītība #IZM #KrievuSkolas