LIFE SHARE, jeb izglāb dzīvību ar vienu klikšķi
acgarni.com informē, ka 17.04.2018. tātad nākamo otrdien pulksten 18:00 Radio Merkūrs ēterā būs klausāma saruna ar vienu no mūsu bloga veidotājiem Māri Bērziņu. Sarunu vadīs Juris Lapinskis.
Lūdzām, lai Māris īsumā apraksta to, par ko tad būs šī saruna un principā tas atklās arī iemeslu, kādēļ pirms vairāk nekā gada dzima ideja par šo blogu.
Pirmkārt, gribu izteikt lielu pateicību Lapinska kungam, jo esmu pārliecinājies uz savas ādas, ka ir tēmas par kurām Latvijas mediju telpā runā tikai retais. Pareizāk būtu teikt - kad paliek ''par karstu'', tad runāt gatavi ir tikai šādi cilvēki, kā Juris. Un arī viņš ir līdz šim ir vienīgais, kuru esmu sastapis. Tas pat neskatoties uz to, ka viens no neatkarīgas žurnālistikas pamatlikumiem ir uzklausīt abu pušu viedokli. Un tikai pēc tam izdarīt secinājumus. Taču Latvijas žurnālistikā tas tā tomēr nav. Varu to apgalvot pilnīgi droši tādēļ, ka žurnālisti, kuri ir noklusējuši manu stāstu to noliegt nevarēs. Pieklājības pēc nesaukšu viņus vārdos, lai pēc tam nesanāk vēl tiesu darbu. Tas pats ir sakāms par politiķiem, viedokļu līderiem un viņiem līdzīgajiem. Esmu uzrunājis daudzus. Sākotnēji atbilde vienmēr skan: ''ak šausmas, ak šausmas'' kaut kas ir jādara, taču līdz darīšanai tomēr netiek neviens. Vienkārši pazūd. Otrs kanāls, kuram vēlos izteikt lielu pateicību ir atrodams Facebook. Tā nosaukums ir Taisnības Cīnītāji un tā veidotājs - manuprāt ļoti drosmīgs cilvēks Artūrs Bernis. Jau iepriekš saku, ka esmu pateicīgs tiem medijiem un visiem citiem cilvēkiem, kuri pēdējo gadu laikā ir palīdzējuši. Ar padomu vai kaut vai tikai uzsitot uz pleca. Un es saprotu, ka Jums kaut kas ir jāēd, ģimenes jāuztur un kaut kā jādzīvo. Man gan nav. Un kā cilvēks, kurš ir zaudējis pilnīgi visu - jā, iespējams arī topošo ģimeni es neklusēšu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka vainojami pie šīs traģēdijas ir ne tikai tie, kuri atņēma dzīvības diviem nevainīgiem bērniem un kuri joprojām, manuprāt atrodas brīvībā. To visu bija iespējams novērst. Leonam šobrīd būtu seši gadiņi, Ričukam - jau četri. Un viņiem būtu laimīga mamma - Ginta. Nav svarīgi vai kopā ar mani vai kādu citu vīrieti. Svarīgi ir tas, ka viņa patreiz nesēdētu Iļģuciema sieviešu cietumā. Pie tam, uz viltotu pierādījumu bāzes un nu jau ar atceļamu tiesas spriedumu notiesāta.
Es runāju par 2014. gada 10. oktobri, kas pilnībā sagrieza kājām gaisā šīs sievietes un arī manu dzīvi. Šajā dienā Baložos notika neiedomājama traģēdija - abi mazuļi tika aukstasinīgi noslepkavoti. Taču ar to vēl viss nebeidzās. Policijai kura, manuprāt nespēj atklāt nevienu lietu, ātri vajadzēja vainīgo. Tikai tādēļ, ka paši jau pusgadu dzenājās pakaļ ''Imantas pedofīlam'' nespējot viņu izskaitļot. Ko iesāka policija to turpināja prokuratūra, tiesa un sistēma kopumā. Bet par to visu pastāstīšu sarunā. Ar visiem uzvārdiem, ar visiem vainīgajiem, ar visiem pierādījumiem par pierādījumu viltošanu. Visus dokumentus publicēšu šeit. Visus viltojumus, safabricējumus un interpretācijas.
Kāds varētu jautāt, kādēļ šos vairāk nekā trīs gadus esmu klusējis? Es gaidīju. Gaidīju, kad sistēma pieļaus kļūdu. Un nu viņa to ir paveikusi. Tiek gatavots iesniegums par to, kā tiesnese, atrazdamās acīmredzamā interešu konfliktā, ir pārkāpusi likumu. Jā, Jūs nepārlasījāties - tiesnese IR PĀRKĀPUSI LIKUMU. Un pierādījumi būs. Jau ir, tikai vēl ne publicēti. Un šobrīd sistēma vairs nevarēs atšaudīties ar formālām atrunām: ''nozieguma sastāva nav'' un tamlīdzīgām. Nevarēs, jo likums patiešām ir pārkāpts un pie tam samērā rupji. Kādēļ? Varbūt tādēļ, ka skandāls būs neiedomājams?
JO PAR SAVU DIVU BĒRNU NOSLEPKAVOŠANU NEPATIESI IR NOTIESĀTA ŠO BĒRNU MĀTE! Uz divdesmit gadiem. Atļaušos teikt, ka tāda mēroga skandāla Latvijas vēsturē nav bijis.
Vēl vairāk, sistēmai pat ir vajadzīgas šādas traģēdijas, lai uz tādu, nelaimīgu un salīdzinoši nabadzīgu cilvēku mugurām no soda pasargātu naudīgos un varenos. Un šeit nerunāju tikai par šo lietu vien. Bet uz šīs lietas pamata, iespējams, no ieslodzījuma tika atbrīvots viens otrs bijušais dzelzsceļa šefs. Arī par šo shēmu sīkāk izstāstīšu sarunā.
Visbeidzot, gribu vērsties pie ikkatra, kurš lasa vai skatās šī raksta video versiju. Ne sevis dēļ bet gan Gintas dēļ. Lūdzu, lūdzu dalieties ar šo rakstu, sekojiet līdzi informācijai kura būs. Lūdzu nebaidieties, ka ar Jums kas var notikt, ja nospiedīsiet ''share'' podziņu. Ja tā patiešām būtu - Jūs šo rakstu nelasītu, jo es jau sen būtu novākts. Tas ir ļoti svarīgi tādēļ, ka ar šo vienu ''share'' vai ''like'' klikšķi Jūs iespējams izglābsiet Gintas dzīvību. Jo viņa ir ķīlniece. Ķīlniece cietumā. Jo jebkura mana darbība šeit ārā var atstāt sekas uz viņas labklājību, veselību un pat dzīvību tur iekšā. Par sevi es nebaidos un vēlreiz lūdzu - nebaidieties arī Jūs par sevi. Sistēma var manipulēt ar cilvēku tikai līdz brīdim, kamēr viņš nav kļuvis publisks. Un šajā ziņā Jūs katrs varat palīdzēt ar vienu nieka klikšķi. Jau iepriekš pateicos visiem, kuri saprata.
P.S. Ne Ginta, ne es neprasām neko vairāk, kā tikai izmeklētu lietu un noskaidrotus patiesos vainīgos. Ja tiešām pierādītu (ne ar viltotiem bet īstiem pierādījumiem), ka viņa ir vainīga, tad viņa pati atzītu, ka ir pelnījusi sodu. Taču gan es, gan Ginta lieliski zinām, ka sodu pelnījis ir kāds cits. Un jā - un arī valsts iestādēs. Lūdzu tikai padomājiet, ja nu viņa patiešām nav vainīga? Vai varat iedomāties vēl lielāku traģēdiju mātei, kāda ir šī? Parasti saka, ka vecākam lielākais pārdzīvojums ir apglabāt savu bērnu. Šeit viņi bija divi. Mazi, smaidīgi un laimīgi mazuļi. Un Gintu pat uz bērēm neaizveda...
