Transformeri jeb Putas vai krējums? Pirmā daļa.
- Ainārs Kadišs/acgarni.com
- Jan 14, 2019
- 3 min read
Kā vienmēr, iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Šodien iedvesmu deva trīs gadījumi.
Pirmais– es braucu pa lauku ceļu garām kārtējai kailcirtei un redzēju, cik Latvija ir noskūta, pazemota un izvarota.
Otrais – sociālajos tīklos kāds cilvēks padalījās ar ceļu nodokļa aprēķinu savai vieglajai automašīnai pēc nule pieņemtajām izmaiņām, kuras stājušās spēkā ar jauno gadu.
Trešais – kāds cilvēks ar 2. grupas invaliditāti ir saņēmis atteikumu uz iesniegumu par NĪN samazinājumu. Jāmaksā. Par ko?! Kam?!
Un te ir jāsāk domāt...Kā aksiomu mēs bieži vien pieņemam pilnīgi nepieņemamas lietas. Mūsos - Latvijas iedzīvotājos - mīt kaut kāds patoloģisks fatālisms, nolemtības gars. Mēs nekurnēdami un padevīgi pieņemam visus jauninājumus, visus “pasludinājumus” kā likteni. Varbūt mūsos dziļi iekšā sēž nerealizējušies dzenbudisti? Vai stoiķi?...
Jo kā gan izskaidrot to, ka nav nekādas pretestības Latvijā valdošās politmafijas jaunceptajiem izgudrojumiem, kurus viņi pašī nosauc par “likumiem” un “noteikumiem”? Es saprotu, ka Latvijā iedzīvotāju skaits strauji sarūk, un arī daudzi uzņēmumi pārtrauc savu darbību vai pārceļas uz citām valstīm. Bet, nez kādēļ, nedz ierēdniecības skaits, nedz saucamās “valsts” vajadzība pēc naudas nesarūk nemaz. Izskatās, ka pat palielinās. Un tad sākas brīnumi – dažādu naudas iekasēšanas veidu izgudrošana.
Te nāk prātā sena anekdote par kādu cilvēku, kurš tirgū gribēja pārdot gaili. (Gaiļu vidējā cena bija 5 (pieci) rubļi.
Cik tad maksā? - pircēji jautā.
200 (divi simti) rubļu! - pārdevējs attrauc.
A ko tik dārgi?! - pircējs neizpratnē.
Baigi naudu vajag, saproties! - pārdevējs paskaidro...
Un šajā brīdī man raisās asociācijas ar Latvijas vadību. Viņi, gluži kā šis gaiļa pārdevējs, dzīvo citā realitātē. Viņiem vienkārši vajag un viss. Diemžēl, atšķirībā no anekdotes varoņa, kurš, tomēr, nevienu nevarēja piespiest samaksāt par gaili prasīto astronomisko summu, valdība var. Viņai rokās ir varas instrumenti un viņa nesodīti var nodarboties ar reketu/izspiešanu. Jo kā gan citādi lai nosauc, piemēram, ceļa nodokļa pieaugumu, kurš dažām automašīnām nu ir vairāk kā tūkstoš(!) eiro gadā! (Automašīna ražota pēc 2009. gada, vislielākie izmeši tabulā, dzinējs virs 3500cm2) Vai NĪN, kas izspiež no mājokļiem cilvēkus, kuru senči tur ir dzīvojuši vairākās paaudzēs? Jā, jā – arī daudzu nīstajā un aprunātajā padomju laikā! Un te – uzmanību! - gribu vērst cienījamā lasītāja uzmanību uz vienu no neirolingvistiskās programmēšanas paņēmieniem – vārdu un jēdzienu aizstāšanu ar tādiem vārdiem, kuri neataino un neraksturo patiesos procesus, notikumus un darbības.
Piemēram – mēs diezgan viegli esam “norijuši” izteicienu “nodokļu pieaugums”. Tad, lūk – atļaušos atgādināt, ka nodokļi nav nedz kāda dzīva būtne, nedz dabas parādība (lavīna, piem.), nedz vēl kas cits, kas varētu “augt”. Vai - “samazināties”. Nodokļi ir pilnīgi nemateriāls cilvēku smadzeņu izgudrojums, kurš, represīvā aparāta atbalstīts, iegūst pilnīgi materiālas aprises, bet, nelietīgi pielietots, stipri sarežģī cilvēku dzīvi. Jo kabinetos un slimos prātos radušies skaitļi, ieviesti dzīvē, nereti nozīmē daudzu jo daudzu cilvēku dzīves līmeņa kritumu, papilddarbos sabojātu veselību, naudas trūkuma dēļ izirušas ģimenes, bērnu atstāšanu vecmāmiņām un , bieži vien – kļūšanu par “salmu bāreņiem”, kad viens vai abi vecāki devušies peļņā uz ārvalstīm.
Pareizi pielietotiem, nodokļiem vajadzētu cilvēku dzīvi atvieglot. Pie nosacījuma, ka tie tiek pareizi izmantoti. Bet pareizi izmantot var tikai pareizi cilvēki. Diemžēl, Latvijas valdībā jau pasen tādus nemana. Un iekasētie nodokļi tiek iztērēti pretēji nodokļu maksātāju interesēm. Tas, protams, ir paradoksāli. Cilvēki, kurus mēs algojam, papildus iekasē no mums naudu,.par kuras tērēšanu, bieži vien, pat neuzskata par vajadzību atskaitīties!
Atcerēsimies, ka nodokļus izdomā, ievieš, palielina vai samazina konkrēti CILVĒKI. Tās nav kādas citas planētas vai pat citas valsts būtnes. Nē, nē, - tepat jau tie darboņi ir. Viņi ēd, dzer, guļ, iet uz poda un, vispār - un dara visu to pašu, ko pārējie. Bet atšķirība starp viņiem un tautu ir principiāla. Jo daudzi no viņiem ir... parazīti. Kas ir “parazīts”? Lūk, ko izmeta tīkls:
Meklēts: parazīts
Atrasto rezultātu skaits: 12
parazīts Svešvārdu vārdnīca Izcelsme - sengrieķu parasitos ‘tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis’.1. biol. Dzīvnieks vai augs, kas dzīvo cita organisma (saimnieka) virspusē (ektoparazīts) vai iekšā...
Parazīts - organisms, kas dzīvo uz sava saimnieka(!) rēķina. Viņš dzīvo mūsu organismā paralēlu dzīvi, pārtiek no mūsu enerģijas, no mūsu šūnām, no mūsu pārtikas.
Nu, ko teiksiet?! Vai nekļūst silti? Vai nekļūst acīmredzams, ko mēs uzturam jau garus gadus?
