Minimāla alga – kas tas par briesmoni?
Būšu godīgs, bija slinkums, bet saņēmos uzrakstīt. Neesmu ekonomists, nav man šādas izglītības, tomēr dēļ mūsu viedās valdības un VID, kas vienkārši netieši piespiež rēķināt un kalkulēt, gribot negribot sāc apgūt šīs zinātnes pamatus. Šoreiz par pamatu ir jēdziens un termins ‘’MINIMĀLĀ ALGA’’.
Latvijā ir iegājies, kad mūsu mīļā valdība ik pa kādam mirklim ceļ šo minimālo algu, tādējādi priecējot valsts iedzīvotājus ar kārtējo algu ‘’pieaugumu’’. Ļautiņi priecājas, un tik klusi piesaka, ka celts par maz. Un absolūti neiedziļinās tajā, ka no šīs ‘’paceltās’’ algas tieši tā pat paceļas no viņiem atskaitāmie nodokļi, darba devējam pieaug viņa nodokļu daļa, kas automātiski ceļ cenas visam, tanī skaitā pirmā patēriņa precēm. Un tad ļautiņi nespēj saprast mūsu valsts atalgojuma absurdu – alga aug, bet pirktspēja samazinās. Un tas viss tikai tādēļ, ka šāds marasms ir sastopams tikai un vienīgi postpadomju valstīs.
Kā tad radās jēdziens un pati ‘’minimālā alga’’? Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, tā brīža valdība bija spiesta atzīt, ka valsts kase ir gandrīz tukša. Ieņēmumi neprognozējami, papildus izdevumi par ‘’sagrieztajiem kuģiem’’, u.c. kāzusiem. Sākās risinājumu meklējumi, un ak Eurika!!!, izrādījās, ka pie visa vainīgi uzņēmēji – darba devēji, kuri saviem darbiniekiem maksāja neiedomājami mazas algas, vai arī maksāja algas aploksnē. Aizsteidzoties priekšā notikumiem, paskaidrošu, ka ‘’minimālās algas’’ ieviešana nesamazināja aplokšņu algu izmaksu aplokšņu skaitu, samazinājās tikai aploksnē esošo nominālu skaits. Apskatot civilizētās pasaules pieredzi šajā jomā, samaksājot kārtējos miljonus ārzemju ārzonu ekspertiem, mūsu valdoņi saprata – Latvijā minimālajai algai būt! Un šis ir tas mazais retais gadījums, kad solītais sakrita ar darīto. Minimālā alga Latvijā tika ieviesta. Rezultātā valdība varēja sākt reāli skaitīt vismaz minimālos ienākumus valsts budžetā uz nodokļu rēķina. Tika vairāk vai mazāk sakārtota uzņēmējdarbības vide, kurā rezultātā vairs nevarēja pieņemt apkopēju par LVL 5.- mēnesī, arī sociālajā budžetā sāka kaut kas krist, kā rezultātā varēja paredzēt pensiju indeksāciju. Un līdz ar to sākās šīs ‘’sniega bumbas’’ ceļš. Jo tālāk, jo lielāka tā kļuva. Jo lielāka tā kļuva, jo mazāk tauta redzēja atšķirību… Jo tam visam ir viens ļoti vienkāršs izskaidrojums – minimālās algas ieviešana notika caur Saeimas un MK tualetēm, un ne līdz galam. Praktiski kā viss Latvijā. Kārtējais pasaules velosipēds tika sačakarēts Latvijas gaumē.
Nē, nē… Vis nav tik slikti, kā izskatās. Ja pavēro un pat palasa LR LM mājas lapu, kurā publicēts nolikums par minimālo algu, viss izskatās pat ļoti skaisti. Varat paši par to pārliecināties šeit. Skaistas formulas, lielisks apraksts. Tikai vai ir kāds, kas varētu paskaidrot – kādēļ tas vis ir pusizdarīts? Kādēļ viss labais Latvijā ir pusizdarīts? Nē, nav viss viss…. Propaganda tiek bīdīta ar dubultu sparu. Un tā ir vienīgā lieta, kas tiek izdarīta kvalitatīvi – iestāstīt tautai, ka pusizdarītās lietas ir kvalitatīvi izdarīts, pabeigts darbs. Tomēr tam visam ir kāds ‘’bet’’. Lai to saprastu, vienkārši jāizvērtē minimālā alga šeit un tur.
Tātad - ŠEIT. Latvijā valdība nosaka minimālo MĒNEŠA algu. Attiecīgi no tās tiek ar elementārām matemātiskām darbībām ‘’izvilkta’’ minimālā darba stundas apmaksas likme. Un tā Latvijā ir vienāda gan sētniekam, gan ministram. Absolūtā vienlīdzība. Taisni vai varētu par to Latviju apskaust – tāda vienlīdzība ir aprakstīta tikai Marksa un Engelsa darbos par komunismu. Tikai nez kamdēļ patiesībā tā nav. Un nav tādēļ, ka ar šādu pusdarbu valdība ir atstājusi iespēju čakarēt valsti pēc sirds patikas. Lai saprastu kā tas notiek, jāaplūko otrs variants.
Tātad – TUR. Civilizētā pasaulē pirmām kārtām valdība nosaka MINIMĀLO VIENAS DARBA STUNDAS APMAKSAS LIKMI. Tātad jau sākumā ir redzams, ka sākas viss no otra gala atšķirībā no Latvijas. Bet jo tālāk, jo ‘’trakāk’’. Izrādās, ka civilizētajā pasaulē nosakot šo minimālo stundas likmi, valdība papildus tam nosaka arī nozares, kur kāda no šīm likmēm piemērojama, kas nozīmē, ka šādas likmes ir vairākas. Pirmkārt jau līdz ar to sanāk, ka sētniekam un liela koncerna direktoram ir dažādas vienas stundas darba samaksas minimālās likmes. Bet tas vēl nav viss. Lai aizsargātu savu darba vietu tirgu, šīs likmes atšķiras starp valsts pilsoni un iebraucēju, lai gan šeit ir atruna, ka uzņēmējs pats var izvērtēt, pēc kuras likmes maksāt iebraucējam. Tieši tādēļ gadās, ka divi mūsu Sprīdīši atgriežoties Laimīgajā zemē strīdas – kāda tad reāli ir tā ‘’minimālā alga’’, jo kaut arī bija vienā zemē, un darīja līdzīgu darbu, viens saņēmis vairāk, otrs – mazāk. Pluss visam riebīgie rietumu kapitālisti tik ļoti sarežģījuši sev dzīvi, kad pie katras likmes ir vēl 100 un 1 nosacījums (darbinieka vecums, darba stāžs, utt., utjp.). Latvijā kaut ko tādu ieviest nevar, jo Latvijas budžeta nepietiek, lai pēc valsts pārvaldē esošajiem izcenojumiem izveidotu atbilstošas kontroles un uzskates sistēmas. Un ir vēl kāda nianse. Valdība seko līdzi nozaru attīstībai un importētā darbaspēka lielumam, un līdz ar to elementāri regulē nozares minimālo samaksu. Un tikai pateicoties šādai sarežģītai sistēmai, viņu algas būtiski atšķiras no mūsējām pie nosacījuma, ka cenas uz patēriņa precēm ir praktiski vienādas. Tieši tādēļ pakalpojumi tur ir dārgi, bet preces lētas. Jo regulējot algas šādā veidā, tiek regulēta darba ražības kapacitāte, kā rezultātā diemžēl ārzemēs nevar darbā ‘’atsēdēt’’ stundas, kā to dara pie mums.
Ir gan viena lieta, kas abās vietās ir līdzīga. Tas ir NEAPLIEKAMAIS MINIMUMS. Protams, ka mums tas ir salīdzinoši zems. Bet tieši šī ir tā lieta, kas regulē nevienlīdzības atšķirības. Pluss progresīvais nodoklis – lūk patiesā ienākuma formula.
Nezinu, cik saprotami esmu visu aprakstījis. Zināmā mērā es apzinos, ka lielākā daļa nesapratīs, un turpinās uzstāt, lai Latvijā minimālā alga būtu EUR 1000.- un vēl, un vēl, un vēl. Arī mūsu valdība to nesapratīs, jo tad tai jāatzīst, ka ir kārtējais darbs, kas paveikts ar kaitniecību. Nesapratīs arī mūsu auksti cīnītais (tā nav drukas kļūda) VID, jo tur, tā pat kā komunistiskajā iekārtā, ieviest kaut ko, kas atvieglo, uzlabo un veicina – ir nelietderīgi. VID ir vieglāk veikt negaidītās ‘’tematiskās’’ pārbaudes, un prasīt triju uzņēmumu vienam vadītājam, kādēļ viņa alga kā vadītājam ir valsts noteiktā minimālā, un pretīm saņemt atbildi, ka saskaitot visas trīs darba vietas kopā, sanāk pienācīga summa. Un tad šī uzņēmumu vadītāja un VID attiecības atgādina cirku ar iluzionistu, kurš no ‘’tukšas’’ cepures velk ārā baltu trusīti, un kur VID cenšās atminēt šī trika patieso būtību, lai gan abas puses zina, ka tā ir ilūzija. Un tāpat nesapratīs tie, kuri līdz šim nav sapratuši, kādēļ vienam otram melnstrādniekam alga ir lielāka nekā neiroķirugam, un kādēļ beigu beigās kaut kur Rietumos inženieris pelna EUR4500.- mēnesī, bet Latvijā MINIMĀLO ALGU. Un tieši tā pat būs noteikti grūti saprast, kādēļ Latvijā, kur skaitās viens no lētākajiem darba spēkiem, preču cena ir viena no augstākajām, un šī iemesla dēļ mūsu ražotāji nav konkurētspējīgi. Nesapratīs arī tie, kas atbalsta Satversmes tiesas lēmumu par progresīvā nodokļa atcelšanu, jo tikai Latvijā Konstitucionālā tiesa var atklāti izrādīt savu korumpētību atceļot progresīvo nodokli, jo pretējā gadījumā tas attiektos arī uz viņiem personīgi, un pēc kārtējā ‘’labi’’ padarītā darba pieprasīt sev algu pacelšanu, tādējādi pierādot, ka valsts augstākais tiesu orgāns ir pret jebkādu labklājību valstī.
Par pārējo domājiet paši. Un nerakstiet aplamības par minimālo algu paaugstināšanu, jo ceru, ka sapratāt to, ka no tā nekas nemainīsies. Lai mainītos, ir jāmaina visa iestāvējusies, iestagnējusī sistēma. Un jāatsakās ar steigu no jēdziena – MINIMĀLĀ ALGA.
Autors: Māris Siliņš/acgarni.com
