Zvēru šaut pa Tautu un mirt par valdību?
Kāds mūsu lasītājs atrakstīja vēstuli šādu ziņu: ''......izpētīju, ka LV nav neviena bruņota struktūra kam zvērestā būtu kaut kas minēts par Latvijas tautas aizstāvēšanu, valdību jā, to jāaizstāv visiem... tas nozīmē, ka tautai kritiskā brīdī nav pie kā griezties, jo pašu valdība var sākt šaut virsū... es izrakņāju visus zvērestus, jo vienu laiku uz zemessardzi taisījos, izlasot zvērestu sapratu, ka nē...''
Šoks, taču nolēmām tomēr pārbaudīt, pirms celt trauksmi. To paveikt nepavisam nebija grūti. Zemessardze ir viens no vēstulē pieminētajiem dienestiem. Un lūk arī Zemessarga zvērests visā savā krāšņumā.
Es, /vārds, uzvārds/ uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.
Tātad, varam secināt, ka zemessarga uzdevums ir netaupot savu veselību un pat dzīvību sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Gandrīz identiski jāzvēr ir arī karavīriem. Pareizi jau ir - vienas un tās pašas ministrijas klerki šos zvērestus ir rakstījuši. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka Karavīra zvērests ne ar ko neatšķiras.
„Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību, pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”
Valsts policijas zvērests pat ir speciāli atrunāts Likuma par policiju 29. pantā. Tā, kā par policistu kļūst nevis pabeidzot Policijas akadēmiju (atgādinām, "liels paldies" par tās likvidēšanu Lindai Mūrniecei), bet gan tikai kaut kādu koledžu pabeigušie, tad arī zvērests primitīvāks un īsāks. Bet vismaz atšķirīgs un nav ''copy-paste'' produkts.
Policijas darbinieks, stājoties amatā, dod zvērestu:
"Es, ......., stājoties policijas dienestā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un godīgi pildīt tās likumus, apsolu nesaudzēt spēkus, bet, ja tas būs vajadzīgs, — arī dzīvību Latvijas Republikas labā."
Protams, atradīsies daudz tādu juridisko guru, kuri atradīs sīkās un smalkās saites starp vārdiem Satversme un Tauta, jo vara redz piederot tautai un tamlīdzīgi. Mēs gribētu atbildēt kādas populāras dziesmas vārdiem: ''šī dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām''! Nejauksim šīs divas lietas. Fakts ir un paliek fakts. Nevienā no zvērestiem, pie sadaļas par dzīvības atdošanu nav pieminēts vārdiņš ''Tauta''! Bet Valsti gan nav piemirsuši. Un tas ir pietiekams arguments, lai šis konkrētais lasītājs pārdomātu un nebūtu ar mieru brīvprātīgi doties sargāt savu... valdību!
Mūsuprāt, ar šo vien viss jau ir izteikts un Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka, ja gribam ko mainīt, tad mums atkal jau jābūt unikāliem. Jāizdomā kas jauns. Jo dziesmotās revolūcijas scenārijs ir izslēgts pilnībā. Atcerēsimies kaut vai jezgu ap Dziesmu Svētku biļetēm. Iet ielās ar mēslu dakšām? Arī nebūs variants, jo visas struktūras taču pārkāps zvērestu nostājoties Tautas pusē. Ķenerālis Ģuzis jau gatavo nemieru apspiešanas vienības, kurās jebkurš ir devis šādu zvērestu.
Visbeidzot, mēs nezinām kā tieši un ko darīt, taču mēs nebaidāmies par to runāt. Nesen bijām vienā seminārā, pēc kura aprunājāmies ar kādu cilvēku no malas. Kurš bija dzirdējis par visām tām šausmām, kas notiek Latvijas tieslietu un drošības struktūrās. Un šis cilvēks jautāja. Kas notiks ar mani, ar manu ģimeni, ja es dalīšos ar šo informāciju, spiedīšu tai 'patīk' un tamlīdzīgi. Mūsu atbilde ir ļoti vienkārša - nekas nenotiks. Vai tiešām kāds iedomājās, ka mēs spētu rakstīt šādus rakstus, ja kaut kas notiktu pat tad, kad ieliec kādam nevēlamam postam 'patīk'?
Taču kaut kas gan notiks. Notiks mazliet vēlāk, taču tas ir neizbēgami, ja neko nedarīsim tūlīt un tagad. Kad Latvietim ūde... piedodiet... sūdi jau smelsies mutē, tad viņš celsies, ņems apskretušās mēslu dakšas un ies uz Saeimu. Tikai neaizmirstiet - pretī stāvēs labi bruņoti drošībnieki, kuri zvērējuši šaut pa Jums, nevis aizstāvēt Jūs.
Ko darīt? Vispirmām kārtām jāpātrauc BAIDĪTIES. Dalieties, padodiet tālāk šo ziņu, nebaidaties no patiesības. Jo neviens nevar apgalvot, ka šajā rakstā būtu meli, vai tas būtu tā saucamā ''viltus ziņa''. Mūsu rakstos vienmēr ir atsauces uz avotiem. Ar to nereti pat atšķiramies no ''vienīgās un īstās patiesības'' paudējiem. Jeb vai tomēr ir tik bail? Ticiet mums, ja šādas ziņas sāks izplatīties līdzīgi kā vienas otras modeles krūšu palielināšanai veltītās, tad viņiem gluži vienkārši nepietiks ložu! Un vēlreiz sakām, mēs neaicinām ne uz kādu revolūciju (visus apšaus), mēs aicinām uz evolūciju.
