17. sērija. KNAB ierosina pārbaudi, bet Ginta iespējams tās rezultātus nesagaidīs.
Labdien.
Vakar bija patiešām smaga diena. Emocionāli smaga. Taču par visu pēc kārtas. Jau pirmdien saņēmu atbildi no KNAB. Uz savu iesniegumu. Ja godīgi, biju jau sagatavojies saņemt atrakstīšanos. No sērijas - mēs tur neko tādu nesaskatām. Taču tomēr saskatīja. Ir uzsākta pārbaude par: "iespējamo interešu konfliktu, ko pieļāvusi tiesnese I. Naruška un iespējamām kriminālprocesa Nr. 115..... izmeklēšanas gaitā veiktām koruptīvām darbībām.''. Tātad ar šo vismaz KNAB atzīst, ka IR PAMATS to pārbaudīt. Tātad ir pamats domāt, ka ir notikuši pārkāpumi. Man tas jau sen ir skaidrs. Taču nu to faktiski ir atzinis arī KNAB. Kamēr mani ''neuzmet'' pirmo reizi - man nav pamata neuzticēties. Tādēļ pagaidām uzticos KNAB. Zinu, ka tāda ir procedūra, vispirms pārbaude un tad tālākas darbības. Taču laika vairs nav daudz. Gintai nav tik daudz laika. Jo tomēr pastāv iespēja ka Ginta tiek indēta. Jo tā kaite progresē. Vismaz pēc viņas teiktā.
Vakar bija vēl viena tikšanās. Un tai bija rezultāts. Šķietami. Ir risinājums tam kā pārbaudīt Gintas dermatoloģiskās problēmas. Risinājums reāli ir. Likumīgi un kā pienākas. Protams, arī tas maksās zināmu naudas summu, taču izrādījās ka šī nebūt nav tā lielākā problēma. Lietas būtība ir ka mēs varam Gintu ar konvoja palīdzību nogādāt jebkurā medicīniskā iestādē. Un tas nav tā, kā to saka VIŅĀM tur. Ka par konvojēšanu viņām arī esot jāmaksā. Nē, tas ir uz valsts rēķina. Tātad atliek tikai atrast speciālistu pie kura Gintu aizvest un pārliecināties par to vai tās ir vienkāršas pumpas (pēc Gintas teiktā esot sāpīgas ekzēmas, tātad ne kašķis utt). Bet varbūt tur vispār nav nekā. Lieliski. Tad viss ir kārtībā. Kāpēc un kā izveidota viltus trauksme tad būs nākamais jautājums. Bet, ja nu nē? Un viss liecina par to, ka tas nav vienkārši tāpat. Vakar nekavējoties sāku apzvanīt lielākās dermatoloģiskās klīnikas valstī. Esmu šokā! Kamēr es neesmu izstāstījis kas tā par lietu viss ir kārtībā. Viņi zinot, ka no ieslodzījuma tiek vesti ieslodzītie. Dažiem šāda pieredze jau esot bijusi. Likumsakarīgi, sarunas gaitā nonākam līdz tam, kas tad tā ir par lietu. Un šeit sākās atrunāšanās paraugstundas. Mums ir pieraksts gadu uz priekšu, profesors rīt iet atvaļinājumā, mums nav tādas laboratorijas un tamlīdzīgi. Nevienai no lielākajām Latvijas dermatoloģijas klīnikām pēkšņi vairs nav laika, iespējas, jeb manuprāt jau tomēr VĒLĒŠANĀS!
Man tiešām trūkst vārdu. Daža laba promenence medicīnā man īsziņās sāk atbildēt, kāda ir procedūra un kā būtu jābūt. Bet tā NAV! Ļausim tagad Gintai ''likumā paredzētajā kārtībā NOMIRT''?
Piedodiet, man vairāk nav ko teikt. Es, protams, meklēšu tālāk to vienu dermatalogu, kuram pietiks laika, drosmes un arī sirdsapziņas izdarīt to, kas jādara ārstam. Un ceru ka atradīšu. Neko vairāk neprasu, kā PĀRBAUDIET UN IZĀRSTĒJIET - JA IR KO ĀRSTĒT! Vai tas ir par daudz prasīts? Jeb tomēr paliksim Staļina laiku domāšanas līmenī - ''ņet čeloveka, ņet probļemi'' (nav cilvēka, nav problēmas, - tulk. no krievu val.)
P.S. Ja kāds no lasītājiem pazīst kādu dermatologu, kuram tiešām ir mugurkauls, tad lūdzu nekavējoties sazinieties ar mani. Būšu pateicīgs par jebkuru palīdzību.
