18. sērija. Sīkāk par Gintas veselību un to, ko sagaidu no KNAB
Labdien.
Pagājusī nedēļa bija ļoti raiba un notikumiem bagāta. Jo parādījās aizdomas, ka Gintu cietumā mēģina INDĒT. Nevaru apgalvot ka tas ir tā bijis, bet nav zināms kas notiktu ja pati Ginta neatrastu risinājumu. Taču kautkas tomēr ir noticis un šoreiz jāsaka paldies pašas Gintas apķērībai. Ne jau Iļģuciema cietuma administrācijai vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei.
Otrā lieta - KNAB atbilde uz manu PIRMO iesniegumu. Kopumā tā izskatās pozitīva, bet vai tā tas ir arī patiesībā? Kas un CIK ILGI tagad notiks ar acīmredzamu interešu konflikta un likumpārkāpumu izmeklēšanu? Par šīm divām lietām tad arī parunāsim šajā sērijā.
Atgriežoties pie Gintas iespējamās indēšanas lietas. Manuprāt, vairāk nekā aizdomīgi ir tas, ka ekzēma sāka pāriet tad, kad Ginta izlēma atteikties no tā ''tavegila'', kuru viņai baroja kā VIENĪGĀS ''zālītes''. Protams, vaļēju, NENOSAKĀMA satura tablešu formā. Kad šī seriāla publikācijas laikā parādījās un tad pastiprinājās alerģiskā reakcija (nez kāpēc un no kurienes - pirmo reizi Gintas mūžā!?), Ginta vērsās pie cietuma ārstiem un tie sāka viņu ''ārstēt''. Taču tabletītes nevis palīdzēja, bet tieši otrādi - šo alerģiju vēl vairāk pastiprināja. Nav jau nekāds brīnums, jo alerģiju paveidu un iemeslu ir simtiem un tūkstošiem, un pirms alerģiju ārstē - vispirms ir jāatrod tās cēlonis. Nepieciešamas analīzes, jo nav vienu zāļu pret visu. Bet tas tā ir tikai "labākajā" gadījumā, jo ir aizdomas ka kāds ir vēlējās lai Gintai kļūtu tikai sliktāk. Ķeksītis medicīnas vēsturē ir - ārstējām. Taču "dakteri" neparedzēja ka pašai Gintai galva ir īstajā vietā. Viņai bija tiesības atteikties no šīs ''ārstēšanas''. Atteicās un kaite sāka atkāpties. Pats par sevi saprotams ka tas tiks pasniegts kā cietuma medicīniskās aprūpes triumfs...
Un tagad parunāšu par vēl ko. Vai Jūs cienījamie skatītāji zinājāt, ka Latvijā nav NEVIENA drosmīga dermatologa? Pēc sērijas par indēšanu, ar kādu profesionālu juristu, vārdu neminēšu, izrunājām veidu kā Gintu ar konvoju aizdabūt pie ĪSTA daktera ārpus cietuma. Jo cietumā dod tikai ''tavegilu''. Taču lielākā problēma izrādījās tieši šāda speciālista sameklēšana. Zvani kam gribi, dārgām privātklīnikām vai valsts iestādēm. Visur viens scenārijs - kamēr nezina par konkrēto lietu, tikmēr visi saka, ka jā - vediet tik šurpu! Tikko uzzina ko vairāk, tā sākās - ziniet - mums gara pierakstu rinda, šis tomēr ir akūts gadījums, piezvaniet labāk tur un tur, utt... Kāds mans labs draugs pateica tā - ārstu mafija ir vēl daudz ciniskāka un nežēlīgāka par juristu mafiju, un viņi ir ļoti tuvos kontaktos. Tagad redzu ka tieši tā tas arī ir.
Lai nu kā - Gintai izdevās "pašizārstēties". Taču tas nenozīmē, ka nebūtu jāpārbauda, kādi bija šīs alerģijas iemesli. Laboratorija un specialists tomēr atradīsies. Protams, jārēķinās ar to ka šim ārstam arī kāds ''piezvanīs'' un pateiks priekšā vajadzīgos analīžu rezultātus. Jo diemžēl šis ārsts būs jau iepriekš zināms otrai ieinteresētajai pusei. Tāds ir tas noslēgtais loks. Taču tādēļ vien neko nedarīt manuprāt nedrīkst. Vismaz sistēma satrauksies un gan jau ka pieļaus jaunas kļūdas.
Par KNAB atbildi. Kā jau teicu iepriekšējā sērijā - man pagaidām nav pamata un arī vēlēšanās neticēt tam, ka viņi savu darbu dara godprātīgi. Līdz pirmajai manipulācijas reizei, vai arī ja ilgstoši nekas nenotiks. Nākamnedēļ mēģināšu ar viņiem sazināties, jo ir atklāts vēl viens pārkāpums tiesneses darbībā. Par to būs atsevišķa sērija. Šis pārkāpums ir ļoti būtisks, jo tas pilnībā izslēdz tā saucamo nozieguma motīvu. Gintai nebija ne mazākā motīva nogalināt savus bērnus, taisni otrādi. Bet viltus motīvs tika mākslīgi radīts, ir fiksēts dokumentos un pierādāms. Pie tam šis viltotais motīvs tika izmantots kā pierādījums! Nav motīva - nav nozieguma. Vai ne tā?
Par šīs nedēļas ''bardaku'' seriālā. Laikam jau bija apzināts. Tikai ne no manas puses. Sanāca tā, ka vienlaicīgi ''varoņa nāvē'' mira gan mans telefons (uz kura līdz šim tapa seriāls), gan arī tādā pašā nāvē aizgāja mans dators. Kā jau teicu, ne bez dīvainas iejaukšanās pazīmēm no ārienes. Bet nu šī problēma ir atrisināta pateicoties jaukiem cilvēkiem. Un viņu nav viens vai divi. Paldies viņiem. Ir gan sakarīgs dators mājās, gan jaudīgs telefons ar kuru varēšu turpināt veidot seriālu. Pie tam ievērojami labākā kvalitātē.
Jau tad kad sāku veidot šo seriālu, radās doma - vai tikai nosaukumā nebūtu jāraksta ''Tiesiskuma deFektīvstāst-i'' - resp. daudzskaitlī ? Jo kā jau teicu, pie manis griežas daudzi ''sistēmas skartie''. Katrs ar savu sāpi. Būs laikam jāsāk stāstus numurēt. Patreiz ir vēl viena kliedzoša lieta, un par to tad arī taps šī seriāla nākamais atzars. Ja Gintas lietā lielākie skeptiķi varētu teikt - vienkārši tāpat jau nevienu cietumā neliek (jebkurai teorijai tomēr ir izņēmumi, kuri to apstiprina, un Ginta ir tāds izņēmums), tad šis otrais gadījums burtiski ''noraus jumtu''! Jo šeit slepkava pat nav ticis meklēts! Vēl vairāk, šis jau ir vismaz trešais man zināmais gadījums, kad VP bija zināms, ka var notikt nelaime īsi pirms tās, taču reakcijas nav bijis nekādas. Atcerēsimies kaut vai Ivana lietu Liepājā, vai šo pašu Gintas lietu. Sanāk, ka vēršoties pēc palīdzības pie VP, cilvēki faktiski ir piesprieduši sev ''nāves sodu''? Neapgalvoju to, taču trīs gadījumi jau norāda uz zināmu sistēmu, ne tikai sakritībām. Nu vienkārši negribēja tie mūsu spīdekļi Valsts Policijā strādāt. Pārāk daudz esot jādara un pārāk maz maksājot. Bet par ģimeni, kura zaudējusi sev tuvu cilvēku nospļauties. Nelaimes gadījums un punkts. Par to jau tuvāko nedēļu laikā.
