42. sērija. Sintijas lieta. Par ko nerunā lielie mediji, jo... cenzūra?
Labdien.
Kā jau solīju, šajā sērijā runāšu par to, kas un kādēļ tad, manuprāt, noticis ar Sintijas lietu. Kādēļ tagad tik pēkšņi tieši šī lieta izleca mūsu masu mediju pirmajās slejās? Bija vairāki ''uzrūcieni'' sistēmas virzienā, lūk asākie no tiem - nra.lv un jauns.lv, ziņa tika publicēta arī focus/vesti.lv (arī krievu versijā) un La.lv, atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA. Paldies šiem medijiem par izrādīto drosmi.
Iemesli, manuprāt ir trīs:
Pirmais - ģimenes neatlaidība un drosme. Var tikai apbrīnot to, ka ģimene pat vispārējas dezinformācijas un apzinātas nomelnošanas apstākļos turpina cīņu par patiesības noskaidrošanu. Tiešām - visu cieņu, jo tā nav nekāda joka lieta. Pats to esmu izbaudījis uz savas ādas, tādēļ varu to apgalvot pilnīgi droši.
Otrais - atšķirībā no Gintas lietas, šeit šmuci sataisīt paspējuši tikai Valsts Policijas un prokuratūras darboņi. Jā, arī prokuratūras, kura šobrīd it kā nomazgājusies balta un pūkaina, pakratījusi pirkstu VP virzienā un pateikusi: ''Tā darīt nav labi!" Taču, tikai retais laikam zina to, ka tieši uzraugošais prokurors ir tas cilvēks, kurš pieņem lēmumus par veicamajiem pasākumiem izmeklēšanas laikā un dod norādījumus VP izziņas inspektoriem - ko darīt un ko nē. Kuru prezervatīvu iznīcināt, un kuru nē. Un visbeidzot - izbeigt lietu vai nē. Gintas gadījumā tā šmuce ir daudz lielāka. Tur paspējušas sasmērēties teju visu Latvijas ar tieslietām saistīto nozaru darboņi (politiķus ieskaitot, jo zina par notiekošo visi, bet runāt baidās), jo tur skandāls būtu pārāk liels.
Trešais - lai vai cik ļoti to negribētos kādam atzīt, acgarni.com faktiski ir sasniedzis savu mērķi vismaz Sintijas lietā. Jo lai cik arī iebiedēta nebūtu policejiskās Latvijas valsts sabiedrība, tā tomēr ir uzzinājusi par šīm nejēdzībām un ilgi arī Gintas lietu noslēpt vairs nebūs iespējams.
Vēl gribam piebilst, ka Sintijas ģimene ir izteikusi pamatotas bažas par to, ka tagad kad viņi sākuši publiski izrādīt savu mūsuprāt, pamatoto neapmierinātību ar izmeklēšanas kvalitāti, sistēma varētu vērsties pret viņiem ar represijām. Līdzīgi, kā vēršas pret sev neērtiem politiķiem. Piemēram ierosinot Kriminālprocesus par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Tad lūk, ar šo gribam nocirst šādus mēģinājumus jau saknē. tādēļ arī par to rakstām. Tas parasti palīdz. Pirmkārt, JOPROJĀM neviens no SIntijas ģimenes locekļiem nav ticis atzīts par cietušo personu lietā (kas pati par sevi jau ir kliedzoša netaisnība!). Un otrkārt - neviens no ģimenes locekļiem nav parakstījies par tā saucamā ''izmeklēšanas noslēpuma'' neizpaušanu, līdz ar to viņiem ir visas tiesības runāt un stāstīt visu, kas viņiem zināms. Savukārt, sistēmai nav nekādu tiesību par to vērsties pret ģimeni.
Taču turpinājumā par to, kas plašākai sabiedrībai līdz šim nav bijis zināms par Sintijas lietu. Lai Jums visiem būtu skaidrs kā patiesībā darbojās šī sistēma. Kad notika šī nelaime ar meiteni, es jau vairāk kā trīs gadus pietiekami labi zināju sistēmas nelietību un intuitīvi sajutu, ka šī būs viena no tām lietām, kurai būs asociatīva saistība ar manu cīņu par Gintu. Uzrakstīju kādam sev pazīstamam žurnālistam, kuru pazīstu jau gadiem, saistībā ar Gintas lietu, bet ar kuru varam tikai runāt par tām nejēdzībām, jo izdarīt viņš neko daudz nevar. Neticēsiet - cenzūra eksistē! Mans teksts WhatsApp aplikācijā bija šāds:
Es:
Laimīgu Tev jauno gadu. Bet nevarēju Tev šo neuzrakstīt. Pabrīdini Sintijas vecākus ar ko viņi riskē. Pats zini, kā mums ir sanācis. Par Sintiju. Ja vecāki turpinās ālēties, sanāks tāpat kā man - zaudēs pilnīgi visu. Muļķi viņi nav. Bet menti gan ir. Un ar to viņiem ir jārēķinās. Detektīvu aģentūra ir labi, tikai, lai rēķinās ka tā Zeļika vēl 2006. gadā strādāja VP RRP (VID datu bāze) un visus tur pazīst. Ja es nesaskatītu jau sistemātiskas līdzības es tiešām neko neteiktu. Nodod lūdzu šo info vecākiem. Un, ja viņi grib, vari arī manus kontaktus nodot. Es viņiem labprāt izstāstīšu, kas viņus sagaida, ja turpinās meklēt taisnību.
Žurnālists:
Māri. Te drusku savādāk. Mamma sabaroja ar miega zālēm meiteni. Pati. Baisi.
Es:
Koa? Šausmas, ja tā ir. Bet es neticu vairs nevienam mentu vārdam. Māte pati atzīst? Tad tiešām baisi.
Žurnālists:
Māte ir šizo. Totāli. Es kādreiz izstāstīšu. Ne sms
Tālāk mūsu sarakste par šo gadījumu atjaunojās 16.01.2018., kad VP bija nākusi klajā ar paziņojumu, ka nekādas vardarbības Sintijas nāvē nav bijis:
Es:
Un kā šito lai saprot. Gāja un nosala? Ne zāļu, ne narkotiku, ne alko
Žurnālists:
Melni
Es:
Ā, jā, ienāca prātā. Kurš Tev to versiju par nozāļošanu un māti pateica? Ļauj minēt, kāds no mentiem vai arī Volga? (domāta privātdetektīve, par kuru ir atsevišķa sērija)
Žurnālists:
Abi...
Ar kādu mērķi žurnālistiem tika pasniegta šāda dezinformācija? Manuprāt, tikai ar vienu - lai nekad neviens žurnālists vairs nerunātu ar šo ''trako'' ģimenīti. Kad autoritatīvi VP priekšnieki un vēl autoritatīvāka (pēc pašas manjakālajām domām) privātdetektīve pačukst: ''Jūs tikai nevienam to nesakiet, bet vainīga ir māte, jo ir šizofrēniķe un tamlīdzīgi, mēs te tagad ''veicam nozīmīgu izmeklēšanas darbību kopumu'', lai atrastu un sodītu vainīgo!'', protams, žurnālisti norobežosies no ģimenes. Un šajā mirklī Sintijas mammai viss arī būtu beidzies. Visdrīzāk ka sēdētu, ka prieks... Esam sapratuši arī to ka "privātā" deFektīvaģentūra kā minimums apkopo arī neoficiāla policijas "izlūkdienesta" funkcijas. Pie reizes arī drošs "jumts" tai ir garantēts lai nepārpūlētos ar nodokļu nomaksu.
Tobrīd jau biju priekš sevis nolēmis - jābrīdina ģimene. Jau iztēlojos tos šaušalu virsrakstus medijos, atcerējos, kādas jēlības tika rakstītas par Gintu gan rakstos, gan to komentāros. Tad nu nolēmām tikties un es izstāstīju par savām aizdomām. Ieteicu pāris potenciālos risinājumus - piemēram, lai bez advokāta nemaz nedomā iet liecināt, neviens no viņiem, jo lieta, visticamāk tiek rakstīta uz kādu no viņiem, un VP ir lielmeistari liecību safabricēšanā, sev vajadzīgā izzīšanā no pirksta utt.
Kā vēlāk izrādījās, tad ar šo tikšanos VP izmeklēšana faktiski tika iedzīta stūrī. To atzina arī Sintijas māsa, kurai izdevās ielūkoties lietas materiālos jau pēc tās slēgšanas. Nebūsim naivi, ja man tiek piesviestas kaut vai ''stresa baterijas'', lai es saprastu, ka man tiek sekots, tad šo tikšanos jau nu noteikti kāds ievēroja. Un saprata - vairāk lietu uz ģimeni rakstīt nedrīkst, jo tad šī ''runājošā skabarga'' sāks nelabi ķērkt. Vismaz tik daudz viņi tomēr respektē acgarni.com.
Sekoja izcili neveikla lietas izbeigšana ar apzīmējumu ''Nelaimes gadījums'', pīšanās melos, manuprāt, arī noziedzīgu darbību pastrādāšana - iznīcinot lietiskos pierādījumus un tamlīdzīgas darbības. Sistēma jau tobrīd atradās dziļā stresā un grozījās kā tik varēja. Taču mēs nepadevāmies un lūk arī rezultāts - prokuratūra bija spiesta atzīt policijas kļūdas un atjaunot izmeklēšanu. Tikai izmeklēt vairs īsti nav ko (lietiskie pierādījum iznīcināti), pie tam, ja izmeklēs TAJĀ PAŠĀ policijas iecirknī, un TĀ PATI policijas izmeklētāja, kura jau iepriekš šo lietu sabeidza un pabeidza, tad tiešām rodas jautājums par veselo saprātu prokuratūrā. Jeb manuprāt par ko citu - daudz sliktāku!
Tas tad arī īsumā būtu tas, par ko neviens cits medijs visdrīzāk nerunās. Tāds arī ir acgarni.com patiesais uzdevums un mērķis. Jo citādi piespiest sistēmu kaut nedaudz godīgi strādāt mūsuprāt nav iespējams. Tādēļ aicinām jebkuru, kuram dzīve (nedod Dievs!) piespēlē nelaimi un, kurš jūt, ka VP un citas iestādes uzsāk manipulācijas - droši rakstiet vai zvaniet. Palīdzēsim kaut vai ar pieredzi, kuras mums vairāku gadu cīņas laikā uzkrāts pietiekami. Un tiem, kurus nav skārusi nelaime - lūdzu atbalstiet cik varat acgarni.com (saite uz kontiem un kontaktu sadaļu), jo šis pasākums tomēr izmaksā diezgan dārgi. Atbalstiet lasot, iedziļinoties, sniedzot mums informāciju, ja spējat un vēlaties - arī finansiāli, vai vēl kādā veidā. Tas nav tikai vienas Gintas vai Sintijas projekts. Vienkārši man pietrūkst laika, spēka un resursu vienam to visu celt gaismā. Un tiešām - neiedomājaties, ka jūs jau tas nekad neskars. Mēs visi tā domājām agrāk, pirms skāra!
