Kaut vai L`LOYDS KURPĒS, bet VERGI
* Sekojiet acgarni.com norādēm. Ieslēdziet video fonā un sāciet lasīt rakstu.
Vēl būdams mazs puika, atceros Atmodas laikus. Tolaik mamma (liels paldies viņai par to) mani vadāja uz visām demonstrācijām. acgarni.com komanda ir no paaudzes, kurai oficiāli vēl bija jāzin gan PSRS, gan LPSR himnas, bet mēs zinājām: "Nevis slinkojot un pūstot", "Dievs svētī Latviju", "Daugav's abas malas" un citas latviešu patriotiskās dziesmas.
Kādā Atmodas posmā parādījās sauklis: "Kaut vai pastalās, bet brīvi"! Atceros, jautāju mammai - kādēļ tā jāsaka? Mēs taču ejam demonstrācijās, lai Latvija būtu brīva un pārtikusi valsts. Kā Ulmaņa (nejaukt ar Gunti) laikos! Pastalas taču nenozīmē pārticību, un pie mums taču ir arī aukstas ziemas. Tāda bija mana bērna loģika. Uz to mamma atbildēja, ka tas ir kā sauklis, kā slogans (tobrīd ne viņa, ne es pēdējo terminu vēl nezinājām) un brīvība dārgāka par visu, ka labi izklausās. Biju vēl par mazu, lai spētu oponēt.
Lielāko daļu savas apzinīgās dzīves esmu pavadījis jau brīvā un neatkarīgā Latvijā. Sasniedzot Jēzus vecumu, sāku par šīm lietām aizdomāties daudz nopietnāk. Vai tiešām mēs visi neesam saņēmuši to, ko prasījām tolaik? Vai nav tā, ka mēs esam "pati neatkarīgākā valsts pasaulē, jo no mums pilnīgi nekas nav atkarīgs?" Mūsu ārpolitiku nosaka kārtējās savienības, lielā mērā arī ekonomiskos procesus ietekmē tieši ES un ASV caur savām politiskajām sankcijām, no kurām nez kādēļ ciešam tikai mēs, bet ne jau lielā un varenā ASV vai ES? Mūsu iekšpolitikā valda bijušo (domājams arī joprojām esošo) čekistu bandas. Tautai līdz šim par lojālu čekistu iebalsošanu neatkarīgās Latvijas pārvaldē tika atsviestas paplukušas, bet tomēr L'loyds kurpes. Vieniem jaunākas, citiem palietotas. Tas laikam atkarīgs no lojalitātes pakāpes. Taču nu ir smagi. Nu jau vairāk par pastalām nesanāks. Un nākamais solis būs tikai pastalu saites, runājot alegorijās - beigta ēzeļa ausis.
Ar šo nebūt negribam nostāties kāda pusē. Ne viena ne otra nav nekas labs Latvijai. Gribu tikai norādīt, ka brīdī, kad pārsimts tūkstoši Likteņupes Daugavas krastā no visas sirds un ticot pieprasīja brīvību, kaut kur augšā kāds sadzirdēja. Un, ko pieprasījām, to arī saņēmām. Savā ziņā to varētu nosaukt par programmu. Un acgarni.com nav nekādu ilūziju, ka šo programmu mums apzināti neiebaroja Latvijas Tautas Fronti svaigi pārņēmušie čekisti, kuri pie varas atrodas vēl šobrīd.
Ko mēs varam darīt, lai to mainītu? Pārprogrammēties!?! Katrs priekš sevis saprast, ka mēs gribam dzīvot patiesi brīvā, neatkarīgā un pārtikušā valstī. Ka mēs gribam valdīt paši pār sevi. Ka mēs neesam nekāda vergu tautiņa, kuras moto ir - ko tad mēs, mēs jau paši neko, mums vajag kādu, kurš mūs vada! Tiešām? Un kā ar Ulmaņa laikiem, kā ar otro pārticīgāko valsti Eiropā, kā ar Kuršu ķoniņiem, no kuriem baidījās pat Vikingi, kā ar Lewis džinsiem,kā ar šīs dziesmas autoru Mārtiņu Braunu, kura skaņdarbu izvēlējās cita tauta, kā savu brīvības cīņu himnu, kā ar...? Un vēl un vēl. Ir tik daudz ačgārnu programmu, kuras sēž mūsos. Varbūt jāsāk ar to, ka jānomaina tās? Varbūt jānomaina uztvere un domāšana?
Pirms katrām vēlēšanām kāds "varonis" aktualizē jautājumu. Latvijai neesot pat mērķa. Un tā tas patiešām ir. Tādēļ acgarni.com aicina katru no Jums definēt šo mērķi un ierakstīt "domkalvē" (pļūtītavas komentārus neņemsim galvā). Mēs tos apkoposim un sistematizēsim tā, lai varētu izveidot slīdošu lenti, kura būs redzama mūsu portālā (noziedosim reklāmas lenti - svētam mērķim), lai nekad, nekad mēs nepiemirstu to, kādu Latviju mēs gribam redzēt, kādu mīlam un kādā gribam dzīvot.
* Tagad atgriezieties pie video skatīšanās!
Autors: acgarni.com / Māris Bērziņš
