Ierēdņu algas katru mēnesi vairs nepubliskos, SIRDSDRAPES VAJADZĒS TIKAI reizi gadā
Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi. Pareizi, citādi visi uzzinās, pēc gada jau būs piemirsuši, ka kas tāds maz bija iespējams. Varbūt arī algu šiem ''varoņiem'' jāmaksā reizi gadā?
Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. Interesanti, to otru likumu aŗi jau izmainīja, jeb atstāja pretrunu, lai ST neviens nevarētu sūdzēties? To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Kurš gan cits!
Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Tas būtu tikai loģiski, nodokļu maksātāju nauda taču. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām. Vai nu tikai ar juridiskām? Tad kādēļ likumprojekta gars pēc šīs atgriešanas kardināli mainīsies?
Vērtējot šo likumprojektu otro reizi, deputāti atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka informācija par darba samaksu iestādes darbiniekiem un amatpersonām ir publiskojama Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbiniekiem atlīdzības likuma noteiktajā kārtībā un apjomā. Nu re! Un otrā likumā izmainīja tā, kā vajadzēja! Lūk arī visas juridiskās nepilnības novērstas! Šis regulējums aizstās normu, kas līdz šim paredzēja iestādes mājaslapā publicēt tās amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi, norādot vārdu un uzvārdu. Tagad viss ir godīgi, prezidenta prāt.
Šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Tātad šā gada atlikušajos mēnešos kārtība atalgojuma publiskošanai nemainās. Savukārt no 1.janvāra publiskojamas informācijas apjomu un kārtību noteiks valdība. Tad tomēr ne likums? Varbūt vispār nolems nepubliskot neko?
Atlīdzības likuma normas, kas būs spēkā no nākamā gada, paredz, ka valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā publicē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Tātad vārdu un uzvārdu vairs nebūs! Tāpat būs jāpublisko informācija par speciālajām piemaksām, norādot to apmēru un būtisko funkciju vai stratēģiski svarīgo mērķi, kura dēļ tā piemaksa ir noteikta. Piemēram, par nenogurstošu darbu savu ienākumu slēpšanā! Papildu informācija par samaksas apmēru būs pieejama iestādes mājaslapā Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Ko gan par šo domā nu jau notiesātais NEO (Ilmārs Poikāns)?
Pašlaik gan vēl nav noteikts, ka no 1.janvāra būtu jāpublisko atalgojums kopā ar konkrētu amatpersonu vārdiem un uzvārdiem. Cik var saprast, tad tieši par to jau arī ir stāsts - lai nebūtu jāpublisko! Vienlaikus diskusija par vārdu un uzvārdu publiskošanu Saeimā turpinās, piemēram, Dālderis iesniedzis jaunu priekšlikumu atlīdzības likumam, kas paredz reizi mēnesī publiskot valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu atalgojumu ar vārdiem. Apbrīnojami sakarīgi no šī kunga puses, tikai laikam jau būs pret sienu, kārtējo reizi. Šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gan noraidīja, uzverot, ka šis jautājums nav saistīts ar budžetu, bet minētais likumprojekts ir iekļauts tā dēvētajā budžeta paketē. Opā! Kur ir loģika šādā paziņojumā?
Tikmēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojās aicināt valdību apsvērt iespēju valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu publiskot vienu reizi gadā, norādot personas vārdu un uzvārdu, tāpat, kā tas tiek darīts par valsts amatpersonām. Pieklājības pēc jau jārada iespaids, ka mēs neko slēpt netaisaimies! Tāpat komisija aicināja noteikt, ka jebkura persona datus par interesējošo darbinieku var iegūt, attiecīgajā iestādē iesniedzot pamatotu iesniegumu, un tos izmantot, ievērojot personas datu aizsardzības nosacījumu. Kā tad. Jābūt ļoti nopietnai motivācijai, lai uzdrošinātos ko tādu prasīt. Un tāpat atradīs birokrātisku atrunu un aizsūtīs trīs mājas tālāk.
Iepriekš atbildīgās komisijas deputāti, iepazīstoties ar citu Eiropas valstu pieredzi atalgojuma publiskošanā, secināja, ka nekur citur publiski nav pieejama tik plaša informācija par darbinieku darba samaksu kā Latvijā, norāda parlamenta Preses dienests. Tiešām? Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra sniegtā informācija liecina, ka Nīderlandē, Vācijā, Beļģijā, Francijā atalgojumu publicē tabulā, neidentificējot personas, Slovākijā vārdi un uzvārdi jānorāda tikai augstākajām valsts amatpersonām, bet Čehijā publicē tikai amatu atalgojuma skalu. Lielā daļā valstu paredzēta iespēja ikvienam iegūt informāciju par citu personu ienākumiem, iesniedzot pamatotu pieprasījumu, un šādos gadījumos par to tiek informēta attiecīgā persona vai arī tai tiek lūgta atļauja kādam citam sniegt ziņas par saņemto atalgojumu. Izrādās, ka Latvija līdz šim bijusi bez maz demokrātijas citadele. Sabiedrotie laikam palika skaudīgi!
Kā ziņots, Ministru kabinets 6.novembrī atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu atlīdzības un personu uzskaites sistēmu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības uzskaites sistēmu. Tātad bija jau skaidri zināms, ka Dālderis var ālēties cik grib.
Noteikumos paredzēts uzturēt un pilnveidot datu noliktavu, kurā iekļauta precīza informācija par iestāžu amatiem un amatpersonu atlīdzību. Protams, lai vajadzīgajā brīdī varētu atkal uzspiest uz kādu ierēdni. Pie mums taču valsts iestādēs mēdz gadīties ''informācijas nesaturēšana''. Noteikumi nosaka arī nosacījumus informācijas apjomam un iesniegšanas kārtībai, tādējādi nodrošinot iespēju FM veikt tai noteiktās funkcijas un uzdevumus - analizēt finansējuma pieprasījumus atlīdzībai, plānot un aprēķināt nepieciešamo finansējumu, izstrādājot kārtējā gada valsts budžeta likumprojektu un tiesību aktu projektus par atlīdzību, apzināt un kontrolēt esošo situāciju attiecībā uz amatu vietām un amatpersonu atlīdzību, kā arī veikt finansējuma atlīdzībai izlietojuma analīzi. Nu re! Un par cerberu ieceļam FM!
Lai nodrošinātu administratīvā sloga samazināšanu un optimizētu informācijas apjomu, kas tiek saņemts atlīdzības uzskaites sistēmā, Saeimā 2016.gada 23.novembrī tika pieņemti grozījumi Atlīdzības likumā nosakot, ka turpmāk FM informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību neapkopos. Tad apkopos vai neapkopos? Līdz ar to turpmāk informācija datu bāzē nebūs jāsniedz par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tajā skaitā valdes locekļu atlīdzību, izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kas noslēgušas līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Kurš šo spēj izprast? Viena pretruna aiz otras. Te nu prezidentam ir bijusi taisnība.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ir samazināta arī iesniedzamās izglītības pakāpes detalizācija, ņemot vērā, ka prasība par augstāko izglītību ir attiecināta tikai uz amatpersonām un ierēdņiem. Tādējādi atlīdzības uzskaites sistēmā tiks uzkrāta tikai tā informācija, kas šobrīd tiek izmantota finanšu aprēķiniem valsts budžeta izstrādes procesā, kā arī analītiskiem mērķiem.
Īsāk sakot - viss ir sarežģīts līdz pēdējam, lai likumu un noteikumu jūklī pat profesionāls jurists ''nolauztu kaklu''! Ar vienu vienīgu mērķi - noslēpt pēc iespējas vairāk informācijas. Jo tendence ir tāda, ka ierēdņu un amatpersonu drīzumā šajā valstī būs vairāk par nodokļu maksātājiem.
Avots: apollo.tvnet.lv
