Tiesneši: jūtamies kā Albānijā, uzņēmēji: Latvijas tiesas kā Nigērijā
Gudri parunājām. Kārtējā konference, kurā mēs tā dikti gudri izrunājamies. Un norādam uz visu to, kas mums nepatīk. Pareizāk nokauninam visus, kuri nesaka ka mēs esam tie vislabākie, visviedākie un tamlīdzīgi. Krasā tiesnešu pašvērtējuma un viņu tiešo klientu - uzņēmēju viedokļu atšķirība jau atkal tiek paslaucīta zem nepamatotu pārmetumu un aizvainojumu tepiķa.
Mūsu tiesneši vaino pilnīgi visu un visus. Ka tikai nebūtu jāskatās pašiem savā virzienā. Viņus nabadziņus nerespektā ne izpildvara (tā domā 34% aptaujāto tiesnešu), ne parlaments (35%).
“Manuprāt, likumdevējs un izpildvara galvenokārt arī nerēķinās ar tiesu varu, ar tiesu varas vajadzībām, ignorējot tās. Un nevis ignorējot vienā jautājumā, bet sistēmiski, ilgstoši, pauda Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš.''
Arī mediji ir saņēmuši līdzīgus pārmetumus. Lai gan šķiet, ka paši tiesneši medijus dubļos iemītu vēl pamatīgāk. Bet nedrīkst taču, atkal jau rakstīs un sižetus filmēs. Tai pat laikā faktu, ka lielākos un nozīmīgākos noziegumus un visdīvainākos tiesnešu lēmumus (kuru ir vesels lērums), gaismā ceļ tieši žurnālisti, mūsu valsts labākie no labākajiem nez kādēļ piemirst. Vai šo nepilno trīsdesmit gadu laikā kāds no lasītājiem spēs atcerēties, kad kāds tiesnesis būtu kaut vai pamēģinājis iesēdināt noziedzniekus, kuriem tiešām būtu jāsēž? Ja nu vienīgi tiesnesis Laukroze, kura slepkava, starp citu, joprojām nav nedz atrasts, nedz pašu kolēģu notiesāts. Bet vismaz tajā pašā līmenī, kādā tiesneši izgāza žulti uz valsti, arī žurnālistiem tika.
''Neadekvātu mediju ietekmi visbiežāk izjūtot Itālijas tiesneši, proti, tā atbildējuši 64% aptaujāto. Bet Latvijā 39% aptaujāto tiesnešu piekrīt, ka mediji nepamatoti ietekmējot viņu darbu. Lietuvā tā jūtas 35% tiesnešu, bet Igaunijā – 17%.''
Taču, vissmagāko vērtējumu tiesnešu darbībai ir devuši uzņēmēji. Kuri vienīgie nav šīs pašas sistēmas sastāvdaļa, tādēļ viņu vērtējums, mūsuprāt, ir visobjektīvāk uztverams. Mīļie tiesneši, ja Jums neuzticas šīs valsts uzņēmēji, tad tas, domājams, tomēr norāda uz grandiozām problēmām Jūsu pašu vidē. Pie tam rezultāti ir graujoši atšķirīgi. Ņemot vērā, ka pašam sevi vērtēt tomēr ir ievērojami grūtāk, nekā to darīt tiem, kuri ir tiešā saskarē ar Jūsu sastrādāto. Laikam jau uzņēmēju viedoklis uzskatāms par krietni objektīvāku. Vismaz objektīvāku, kā Jūsu pašvērtējums noteikti. Uzņēmēji ir Jūsu tiešie klienti. Un viņi Jūsu darbu novērtējuši ļoti kritiski.
''Bet bargu vērtējumu tiesu sistēmas neatkarībai jaunākajā Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā pauduši arī uzņēmēji. Latvija ierindota 83.vietā, vēl aiz Nigērijas un Irānas, kamēr Igaunija ir 18.vietā.''
Maz ticami šajā kontekstā kļūst gan Bičkoviča gan citu tiesnešu spriedelējumi, ka kopumā ''lietas iet pareizā virzienā''. Bičkoviča kungs, kārtējās vadlīnijas un mākslīgi radītās PR speciālistu amata vietas katrā tiesā, nekādi nevar sekmēt to, ko šajā pašā konferencē teica Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns. Ar šo citātu arī beigsim rakstu, taču no sirds ceram, ka arī vadības smadzeņu krokās ir aizķēries tas uz ko, mūsuprāt, visnotaļ pamatoti ir norādījis viens no padotajiem. Protams, neaizmirstot arī par korupciju tiesu sitēmā un tamlīdzīgām nekārtībām, par kurām gan neviens no tiesnešiem atklāti runāt nav bijis gatavs. Un kamēr nerunās, tikmēr arī visas Latvijas acīs tiesa un tiesneši joprojām būs un paliks tikai Nigērijas vai Irānas līmenī. Līdz kaimiņiem igauņiem attālums joprojām būs tikpat liels, cik līdz šīm valstīm. Nevis tie pārsimts kilometri, kuri šķir mūsu valstis kartē.
“Tas izskatās ļoti nesmuki, bet es domāju, ka šeit vairāk ir jādomā par spriedumu kvalitāti un saprotamību, lai tiesneši spētu uzrakstīt saprotamus motīvus, lai, jebkuram žurnālistam un arī cilvēkam izlasot, būtu saprotama tiesas pozīcija, ka tā ir balstīta uz attiecīgu likuma normu, sacīja Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns.''
Autors: acgarni.com
Avots: puaro.lv
