Nabaga policija!
Latvijā ir nopietns likumsargu deficīts. Valsts policijā pašlaik ir nepilns tūkstotis vakanču. Un šis skaitlis ir būtiski pieaudzis kopš pērnā gada. Jautājums ir, vai tikai zemā atalgojuma dēļ? Galvenokārt, iemesls tam ir nepietiekams atalgojums, kas vai nu attur izvēlēties šo profesiju, vai arī mudina to pamest. Panaceja ir atrasta! Paaugstināsim algas un policisti kļūs gudrāki un zinošāki. Visbeidzot, pie mums nebūs noziedzības, jo visi noziedznieki tiks izķerti Urrā! Izteikts darbinieku trūkums jūtams tieši Rīgas reģionā. Un vissmagāk tas skar kriminālpolicijas darbu. Interesanti, kādēļ tieši tā? Varbūt tādēļ, ka tik koruptīvā un brīžiem pat noziedzīgā vidē, neviens godīgs policists ilgi nostrādāt nespēj?
Situācija, ka Valsts policijā akūti trūkst darbinieku nav jauna, bet pastāv jau gadiem. Šobrīd kopumā nav nokomplektēti ap 10% amata vietu. Šim skaitlim vēlāk rakstā jāpievērš uzmanība! Visdramatiskākā situācija ir tieši galvaspilsētā. Jau teicāt iepriekš, nav ko atkārtoties.
Rīgā trūkst ap 500 policistu. Vairāk nekā puse no 871! Nekādi nesanāk 10%! Vakanto amatu saraksts, kas sagatavots šā rudens sākumā, liecina, ka visvairāk trūkst inspektoru kriminālpolicijā. To sajūt ikviens, cietušie, noziedznieki, tikai tā rezultātā cietušie turpina ciest, bet noziedzība plaukt. Un tas nav tikai nepietiekamā štata dēļ. Derētu padomāt arī par kvalitāti. Policistu arodbiedrības pārstāvis Aleksejs Rosļikovs, kurš gan reizē ir arī “Saskaņas” deputāts Rīgas domē (siltā vietiņā ticis) , apgalvo, ka vidēji vienam izmeklētājām ir 200 lietas, kuras krājas kaudzītē uz galda, jo ar tādu darba gūzmu nav iespējams tikt galā. Vai arī krājas kaudzītē, jo nav nedz zināšanu, nedz vēlmes strādāt? Viņš norāda, ka paralizēts tiek arī operatīvais darbs. Kā tieši? Ar lietu kaudzītēm? Ja pasaki ''A'', tad jāsaka arī ''B'', pretējā gadījumā, sanāk tukša muldēšana.
“Paņemsim Sarkandaugavas policijas iecirkni, kas atrodas Allažu ielā. Standarta situācijā tur ir jābūt deviņiem vai 10 policijas darbiniekiem. Šobrīd tur ir tikai divi. Tātad trūkst nevis 10%, bet gan 80%! Kuram par to būtu jāatbild? Pats jautrākais, ka ķenerālis Ģuzis paralēli šim plāno jaunas struktūras policijā! Kur ņems darbiniekus šīm iecerēm? Kā divi cilvēki var nosegt tik milzīgu un nopietnu rajonu kā Vecmīlgrāvis, Sarkandaugava, Mežaparks?” vaicā Rosļikovs.
Lai mazinātu slogu un paātrinātu lietu izmeklēšanu, Latvijā iecerēts vienkāršot kriminālprocesu. Jau gadiem ilgi par šo runā. Kad sāks beidzot darīt? Jau 2015. gadā uz to norādīja ģenerālprokurors! Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrībā norāda, ka policisti ir nokrāvušies ar papīriem – salīdzinājumam, mazāk smagu noziegumu gadījumā, Vācijā policistam jāizpilda septiņas lapas, Latvijā – 40. Un, ja vēl rakstīt Valsts valodā īsti neprot!?!
“Vienkāršošana nozīme, ja cilvēks atzīstas sava noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņš tiek pieķerts nozieguma vietā, tad nav nepieciešams sagatavot vēl 101 dokumentu (nu jau simtuviens, nevis četrdesmit, inflācija?), vēl kaut kādus lieciniekus, vēl kaut kādus pierādījumus, ja cilvēks jau ir atzinis savu vainu, to var pierādīt ar citiem pierādīšanas līdzekļiem. Kādiem? Nereti ir dzirdēts, ka pierādīšana notiek tā, ka vainīgajam ir sāpīgi, bet zilumu un seku nav! Beigās tas tiešām apaug ar lielu darba apjomu un netiek galā tieši šajā jomā,” saka Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.
Valsts policijas kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins noraida apgalvojumu, ka no milzīgā darba apjoma ciestu izmeklēšanas kvalitāte: “Daudzas tās lietas, par kurām sabiedrībā bijis uztraukums mēs esam izmeklējuši un esam bijuši spējīgi izmeklēt. Jā, protams, mēs vēlētos, lai pieredzējuši policistu kriminālpolicijas rindās būtu vairāk, bet tās prioritātes, kuras esam nosprauduši un sarežģītās lietas, mēs esam spējīgi atrisināt, atšķetināt un novirzīt kriminālvajāšanai uz prokuratūru.” Šeit nu gan varēja paklusēt! Minēsim tikai dažas sevišķi kvalitatīvi un profesionāli izmeklētas lietas: Maxima, kurā uz apsūdzēto sola sēdina skrūves, mazā Ivana pazušana Liepājā, kur policisti pat atlaist nācās, lai gan, mūsuprāt bija jātiesā, nesenā studnetes Sintijas pazušana Vecmīlgrāvi, bet pats galvenais atrašana. Mums turpināt, jeb Grišina kungam ar šo jau pietiks?
Lai dotu iespēju vairāk nopelnīt, arodbiedrība vēlas panākt, ka likumsargiem atļautu strādāt papildu darbu tur pat policijā. Cik zinam lielākā daļa policistu jau tagad strādā apsardzes firmās un neviens viņiem to neliedz!
“Mēs uzskatām, ka tas būtu risinājums, ka darbinieks papildus esošajiem darbiem, vēl varētu strādāt vēl papildus policijā. pieņemsim, konvojā, kur viņš varētu nopelnīt kaut kādus iztikas līdzekļus, vēl 300-400 eiro papildu pie algas, viņš varētu nopelnīt,” teic Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs.
Nākamgad atalgojums policistiem netiks celts, bet uz lielāku algu likumsargi var cerēt 2019. gadā.
Mūsuprāt ir tā, ka pirms par kaut ko prasīt lielāku atalgojumu, derētu vispirms strādāt vismaz esošā atalgojuma līmenī. Ja privāts uzņēmums nespēj nopelnīt, tad taču algas vai nu krītās (savelkam jostas), vai arī uzņēmums bankrotē. Nekur privātajā sfērā neatradīsiet, ka par nekvalitatīvi paveiktu darbu maksātu vēl vairāk. Vispirms pierādiet, ka esat cienīgi saņemt jau esošās algas un tad prasiet algas pielikumu. Ja esat to pelnījuši, protams. Nevienu policistu jau ar varu nepiespiež strādāt policijā. Līdz ar to čīkstēt kā vecai atsperu gultai par to, ka - kā maksā, tā strādā - policistiem, mūsuprāt, nav tiesību. Lai gan būtībā šī kaite ir raksturīga visiem valsts sektorā strādājošajiem. Ja neprasīsi, tad nedabūsi stratēģija. Domājam ka ar to arī valsts, kura neko nepelna, bet tikai tērē, atšķirās no privātā sektora, kurš šo veidojumu uztur.
Avots: skaties.lv
