VP prioritāte: atrast, vienalga dzīvu vai mirušu

Piecus gadus vecā liepājnieka Ivana Berladina meklēšana iezīmēja vairākas risināmas problēmas. Jā, pirmkārt jau pašā policijā, jo atgādinām, ka mazo puisēnu atrada zemessargi kopā ar brīvprātīgajiem, nevis policija. To Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem trešdien, 6. decembrī, atzina Valsts policijā par cilvēku meklēšanu atbildīgās nodaļas priekšnieks Romāns Jašins. Mūsuprāt, topošais politiķis. Tik perfekti aiziet no tēmas prot tikai šie ļaudis.

Šogad deviņos mēnešos meklēšanā izsludināti vairāk nekā 1000 cilvēki, un lielākā daļa no viņiem ir atrasti. Jautājums cik no tiem dzīvi? Un cik pateicoties policijas meklēšanas pasākumiem, bet cik - brīvprātīgajiem? Visbiežāk pazudušie ir pārvērtējuši savus spēkus, dodoties mežā sēņot vai ogot, un apmaldījušies. Šovasar skaļākais bija mazā Ivana pazušanas gadījums. Pēc intensīvas vairāku dienu meklēšanas zēnu atrada mirušu mežā. Paklusējis labāk būtu. Ja Jūsu pašu kolēģe nebūtu noklusējusi, tad puisēnu atrastu vēl dzīvu jau nākamajā dienā!

Valsts policijas pārstāvis Jašins atzina, ka šis gadījums iezīmēja vairākas risināmas problēmas, tostarp, ka policija nevarēja tikt pašvaldību objektos. Un? Ko tas izsaka? Ja jau policija ar visiem saviem resursiem tajos netika, tad kā gan tur būtu iekļuvis piecgadnieks? Protams, pastāv minimāla iespēja, ka zēns atrod to caurumu sētā, pa kuru pilicisti iekšā netiek. Bet, ja ko tādu konstatē, tad ir visas tiesības un pamats iekļūt šajā teritorijā. Tukša muldēšana un izvairīšanās no atbildības.

Piemēram, klibo sadarbība ar pašvaldībām. Zēna meklēšana sākās nedēļas nogalē, un policistiem nebijis iespējas operatīvi iekļūt pašvaldību objektos, lai tos pārmeklētu. Jau teicām - zēnam ne tik nebija tādas iespējas! Kā izrādījās vēlāk, nevienu pašvaldības objektu puisēns nebija apmeklējis! Cik var muldēt! Valsts policijā par cilvēku meklēšanu atbildīgās nodaļas vadītājs Romāns Jašins deputātiem stāstīja, ka nebija vietu, kur izdrukāt apvidus kartes. Atkal meli. Google meklētājs. Liepājā atrodas vairākas vietas kur var izdrukāt. Šeit var arī sesdienās līdz plkst. 14! Pie tam mājaslapā ir norādīts mobilais tālrunis kontaktiem. Jā, cienītie policisti - privātajā biznesā tā reizēm rīkojās! Pazvanīt nevarēja? Ņemot vērā, ka visa Latvija puisēnu meklēja, gan jau būtu palīdzējuši Jums. Sliktākā gadījumā, Rīgā ir drukas servisi, kuri darbojās 24/7! Ar bākugunīm un skaņas signālu, kartes varēja būt Liepājā jau pēc pāris stundām. Atkal trula atrunāšanās. Meklēšanā iesaistītajiem jāspēj nodrošināt ēdināšanu un labierīcības, kā arī telpas, kurās izvietot galveno štābu. Rodas loģisks jautājums - Ivans bija pirmais bērns Latvijas vēsturē kurš pazuda?

Tikai filmās mēs varam redzēt, kā policisti atrod cilvēkus, izmantojot viņa mobilā tālruņa atrašanās vietu. Jašins saka, mobilo sakaru operatori šobrīd policijai nespēj sniegt informāciju par konkrētu cilvēka atrašanās vietu, un tā ir nopietna problēma. Oho! Šis nu ir kas jauns! Pie tam, kāda saistība šeit ar mazo Ivanu, kuram, kā zināms mobilā tālruņa nebija?

“Es jums varu 100 gadījumus parādīt, piemērus, tas pats robežsardzes gadījums, kad 3 gadus atpakaļ tika nolaupīta, nogalināta robežsardzes darbiniece, mēs “čekojām” viņu pēc torņiem, un ko mums operators sniedz – pilsētās tas ir rādiuss 5 kilometri, ārpus pilsētas, lauki, tas ir 10 kilometri,” stāstīja Jašins. Neattiecās uz lietu, bet atkal jau, ko Jūs visu šo laiku esat darījuši? Nu jau trīs gadus zināt par problēmu, bet neko nedarāt?

Biedrības „Bezvēsts.lv” pārstāve Sandra Miķelsone policijas darbu cilvēku meklēšanā slavēja, taču norādīja arī uz vairākiem sistēmas trūkumiem. Jā, visus un vienmēr atrod tieši brīvrātīgie. Neslavēt policiju nevar, jo citādi policistu kungi apvainosies un trieks brīvprātīgos prom. Un viņi to spēj! Piemēram, ir slikta sadarbība ar slimnīcām un patversmēm, kā arī policijai trūkst modernu tehnisko ierīču, lai darbs ritētu raitāk. Mūsuprāt, jau ar esošajiem tehniskajiem līdzekļiem un domāšanu, VP meklētāji vairāk atgādina mērkaķi ar granātu.

“Kā galvenās problēmas mēs uzskatam, kāpēc vispār veidojas šīs situācijas ar pazudušajām personām, tas ir tas, ka trūkst preventīvā darba ar sociālā riska grupām. To arī pierādīja Liepājas [mazā Ivana] gadījums, kad, visticamāk, nebija veikts kaut kāds preventīvais darbs. Mēs par preventīvo darbu neuzskatām tikai to, ko veic sociālie darbinieki, bet arī darbu, ko, piemēram, veic kaut vai ar tiem pašiem visādu iestāžu darbiniekiem, jo bieži pazūd arī cilvēki no speciālām iestādēm, kur atrodas cilvēki ar īpašam vajadzībām,” norādīja Miķelsone. Īsāk sakot - neviens neko nedara, tādēļ nav ko brīnīties par bēdīgajiem rezultātiem.

Miķelsone rosināja mainīt likumus, paredzot administratīvo atbildību pieaugušajiem, kuri apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu. Par šo gan piekrītam.

Policija un brīvprātīgie viņus meklē, tērējot savus resursus. Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš šādu priekšlikumu gan neatbalstīja. Protams, viņš taču saprot, ka tādā gadījumā katrs trīsdienu ''korķis'' nozīmēs izsludināšanu meklēšanā. Bet padotie jau pat negrib meklēt tos, kuri reāli pazuduši. Kur nu vēl katru dzērāju!

Lazdiņš sacīja, ka policijas pienākums ir pārbaudīt, vai cilvēks nav nozieguma upuris. Tiesa, reti cilvēka pazušana ir saistīta ar noziegumu. Ej nu ej. Vai tad policijas pienākums nav arī meklēt bezvēsts pazudušos?

“Vairumā gadījumu tie ir tā saucamie sadzīviskie iemesli. Vai nu strīds ģimenē, nesaskaņas ar tuviniekiem, vai nu kāda zvejošana, sēņošana, apmaldīšanās, neliels procents arī pašnāvību gadījumi, kas saistīti ar bezvēsts pazušanu,” stāstīja Lazdiņš. Un? Tādēļ nav jāmeklē?

Vidēji gadā pazūd aptuveni 1000 cilvēku, bet lielāko daļu tomēr izdodas atrast. Dzīvus vai mirušus?

Uzklausot cilvēku meklētājus, deputāti nolēma vērsties Iekšlietu un Satiksmes ministrijās. Pirmajai rosinās risināt jautājumu par policistu tehnisko bāzi, savukārt Satiksmes ministrijai lūgs skaidrot jautājumu par sadarbību ar mobilo sakaru operatoriem. Urrrā! Pēc trim gadiem beidzot sāksim risināt problēmas! Apbrīnojama ir arī mūsu tautas kalpu nekompetence. Bet par to jau laikam vairs nebrīnās neviens. Vai tiešām no tās VP vīru ūdens liešanas nekļuva skaidrs, ka viņi paši nemaz nesaprot ko tur dara? Vai tiešām deputātu kungiem neradās pilnīgi neviens jautājums? Kaut vai par to, kādu sodu saņems policiste, kura dienesta pienākumus pildot faktiski pieļāva mazā Ivana nāvi nosalstot vienam mežā?

Nobeigumā ievietosim, mūsuprāt, daiļu diagrammu, kura tieši norāda uz bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanas prioritātēm VP izpratnē. Grafikā pat nav izdalīts cik no bezvēsts pazudušajiem atrasti dzīvi...