20. sērija. Atbilde uz nu jau regulārajām provokācijām un draudiem
Labdien.
Trešdienas sēriju izlaidu, jo bija notikumi kuriem jau atkal bija nepieciešams laiks. Lai atbildētu. Pēdējās dienās piedzīvoju kārtējo provokāciju un saņēmu draudus. Nu jau otro reizi. Varētu padomāt, ka man ''ir aizbraucis jumts''..., taču tā nav vis. Draudi mani nogalināt bija reāli un pierādāmi, jo saruna tika ierakstīta no konkrēta numura, tā ir reģistrēta un dokumentēta. Izdaru secinājumus un paturēšu to zināšanai, negribu jums radīt papildu problēmas, bet saprotiet paši - viss ir saglabāts un vairākās drošās vietās. Kuras ne ''atradīsiet'', ne arī tiksiet tām klāt. Un, lai kas no tā par ko draudējāt tiktu īstenots dzīvē, pat vistrakākajā versijā, tas nespēs apturēt acgarni.com darbību. To es vēlētos pateikt arī citiem saviem ''labvēļiem''. Jo vienalga, ko Jūs izdomāsiet attiecībā pret mani uzsāktu, acgarni.com turpinās savu darbību un stāstīs par to, kas notiek ar mani, Gintu, un ne tikai to vien.
Jau 2016. gadā prognozēju, ka šādi ''brīnumi'' sāksies brīdī, kad kļūšu pārlieku nevēlams sistēmai. Tādēļ jau tolaik uzrakstīju vēstuli, kurā mēģināju īsi ieskicēt manu nelabvēļu potenciālo domu lidojumu. Šeit tad arī būs daļa no šīs vēstules sabiedrībai:
''Es, Māris Bērziņš, ar tālāko paziņoju, ka vēlos sevi nodrošināt pret visiem potenciāli iespējamiem manipulāciju un represiju veidiem. Nekad neesmu bijis dokumentāli atzīts par aizdomās turamo, pret mani nav izvirzītas nekādas apsūdzības. Esmu gan ticis traumēts trīsdesmit septiņu gadu vecumā (pasūtīta uzbrukuma laikā un pēc tā vēlreiz pašvaldības policijas automašīnā policijai to apzināti pieļaujot). Es smēķēju (cigaretes, kuras pērku mazumtirdzniecības veikalos, legāli un atļautās vietās) un reizēm lietoju vieglo alkoholu (alu, vīnu) saprātīgos daudzumos. Bet man nav un nevar būt nekādas saistības ar narkotikām, ieročiem un sprāgstvielām. Nekad neesmu ticis aizturēts par zādzībām veikalos vai ko tamlīdzīgu. Neviena sieviete nevar mani apvainot par uzmākšanos vai izvarošanu (tas pats attiecas uz vīriešiem un bērniem). Mani nevar apvainot fiziskā vai verbālā vardarbībā, reketā, rasismā, fašismā, nacionālsociālismā, ekstrēmismā, terorismā, bandītismā, korupcijā, kontrabandā, pretvalstiskumā, draudu izteikšanā u.t.t. Nenodarbojos ar kibernoziegumiem un neesmu veicis nekādus finanšu noziegumus. Neveicu nekādas bīstamas darbības un neko citu nelegālu, ko kāds varētu izmantot lai traucētu, kavētu un neļautu man sniegt runāt gan šajā Gintas lietā, gan citās kriminālās un administratīvās lietās. Esmu psihiski un fiziski vesels. Izvairos no riskantām situācijām. Nevadu transportlīdzekļus. Neciešu no depresijas, un kategoriski noraidu tendenci un domas par pašsakropļošanos un pašnāvību. Ja ar mani kas tāds notiktu - tas var būt tikai ārējas vardarbības, indēšanas, utt., un tai sekojošas inscenācijas rezultātā.''
Domāju, esmu pietiekami skaidri pateicis, ka saprotu un apzinos, kādi varētu būt Jūsu tālākie gājieni. Gribēju tikai piebilst vēl ko - iespējams, kāds ir iedomājies, ka cīnos ar visu šo ārprātu, lai vēlāk, pakāpjoties uz iegūtās slavas pjedestāla, iesoļotu politikā. Būs jāsarūgtina, tādu ambīciju man patreiz nav. Reiz bija, bet tagad esmu sapratis, ka tādi cilvēki kā es Latvijas pseido-politikā ir kategoriski nevēlami. Jo tur neder cilvēki ar savu personīgo, principiālo un tautisko-valstisko viedokli. Latvijas patreizējā politikā, manuprāt, der tikai "bezmugurkaulnieki", "zīmuļi"-PR-isti un protams - "ex"-čekisti-komunisti, kādus ''biezā slānī'' tur arī novērojam. Tādēļ, nesatraucieties - konkurenci patreiz Jums negrasos sastādīt.
Mans mērķis bija, ir un būs - panākt patiesības noskaidrošanu Gintas lietā, un piespiest (labprātīgi neviens neko nedara jau gadu desmitiem) sakārtot visu to, kas saistīts ar drošību un tiesiskumu mūsu valstī. Jo, kopš esmu uzsācis šo cīņu, ir parādījušās vēl vairākas lietas. Ne mazāk svarīgas un ne mazāk kliedzošas. Kā piemēru minēšu pagājušā gada nogalē, manuprāt tomēr noslepkavotās Sintijas Bāliņas lietu, kurā Valsts Policija ir maldinājusi gan sabiedrību, gan viņas ģimenes locekļus par patiesajiem meitenes nāves apstākļiem. Pierādījumi ir un būs vēl vairāk. Par to tad arī top nākamais seriāls. Un, domāju, bailēs no tā arī notika pēdējā provokācija attiecībā pret mani. Taču arī šis gadījums tikai apstiprina Gintas lietā līdz šim jau konstatēto - policija ne tikai neizmeklē, bet slēpj un falsificē pierādījumus, mēģina iebiedēt lieciniekus, vēršas pret tā jau visvairāk cietušajiem - ģimenes locekļiem, meklē un padara par vainīgajiem vismazāk aizsargātos, un tamlīdzīgi. Un Latvijas tieslietu sistēma to pieļauj, un manuprāt arī atbalsta.
Bet nu ir pienācis tas laiks, no kura šai noziedzīgajai sistēmai jābaidās visvairāk. No tās cietušie nevis iebiedēti klusiņām nolien pa kaktiem, bet gan apvienojās, lai parādītu sabiedrībai to, no kā sistēmai visvairāk bail - tās nekompetenci, noziedzīgo bezdarbību, veiktos likumpārkāpumus un dienesta noziegumus. Un neviena sistēmas provokācija nu jau mūs nespēs apturēt. Jo, kad savus spēkus apvienos visi ''sistēmas skartie'', tad tai gluži vienkārši vairs ''nepietiks ložu''!
