34. sērija. Piespiest var, ja grib! Nauda ir - salabojiet zobus...
Labdien.
Pielikumā nosūtu apzīmogota maksājuma uzdevuma ieskenēto versiju. Tā, kā ieslodzītajai Gintai Voicišai zobu sāpes ir akūtas un zobārsta pakalpojumi būšat pieejami jau rīt (pēc pašas Gintas teiktā) - tad lūdzu ņemt vērā šo oficiāli izsniegto komercbankas dokumentu un uzsākt ārstēšanu nekavējoties. Vēl lūdzu mani rakstiski (e-pasta formā) informēt, vai šis dokumentālais pierādījums Jums ir pietiekams, lai nekavējoties varētu uzsākt akūtu zobu sāpju novēršanu, kas cita starpā ir ierakstīts arī maksājuma uzdevuma mērķī. Visā pasaulē parasti ar šādu apstiprinājumu pietiek, taču gribu būt par to pārliecināts. Jo gaidīt vēl līdz nākamajai otrdienai, manuprāt, ir tīša ieslodzītās spīdzināšana un tas nav pieļaujami demokrātiskā un tiesiskā valstī.
Ar cieņu:
Māris Bērziņš
GSM: +371 28700336
Šādu e-pastu vakardien nosūtīju visām Iļģuciema cietuma grāmatvedēm. Jautāsiet, kādēļ tik skarbi? Šajā sērijā arī atbildēšu. Atgādināšu tikai, ka Gintai zobs sāp jau kopš Jāņiem. Un man bija neiedomājami smags periods, apzinoties, ka cilvēki visu savu naudu notērējuši pa svētkiem un ziedojumu nebūs, tomēr jāsaka paldies vienam no visuzticamākajiem cilvēkiem, kurš tomēr spēja palīdzēt. Paldies Tev par to L.
Bet tagad par iemesliem, kādēļ šī e-pasta vēstule bija tik skarba. Vairāk kā pirms gada bija pirmā reize, kad Gintai bija nepieciešama palīdzība. Arī un tieši sāpoša zoba dēļ. Līdz tam jau arī bija vēl bijušas zobu sapes, tikai nedrīkstēju ar Gintu sazināties, jo biju saņēmis konkrētus "mājienus", ka nedrīkstu viņu runāt - citādi sēdēšu arī es, vai notiks pat vēl kas sliktāks. Toreiz vēl nenojautu, ka Latvijas cietumos notiek šādas lietas. Mani, protams, izbrīnīja nepieciešamā summa (par viena zoba labošanu EUR 90,-), taču to kaut kā sakasīju un pārskaitīju. Maksājums tika veikts piektdienā. Bankas apzīmogotu maksājuma uzdevumu nosūtīju līdzīgā e-pastā. Toreiz vēl biju ļoti korekts un lūdzos cietuma administrācijai, lai salabo to zobu nekavējoties, nevis gaida līdz otrdienai, kad oficiāli iespējams nokļūt pie zobārsta. Situācija tomēr ir akūta. Un paši par sevi zobi sāpēt nepārstāj. Tā tas laikam ir tikai ar mani, jo tikko Gintai tur pārstāj sāpēt, tā arī ar mani notiek tas pats. Taču tobrīd to vēl nezināju. Nezināju arī to, ka valstij (respektīvi, cietuma administrācijai) pēc likuma ir PIENĀKUMS akūtos gadījumos konvojēt ieslodzītos pie speciālista. Tobrīd mums abiem bija iestāstīts - tas maksā VĒL papildu naudu, kuras protams man pat būt nevarēja. Lai panāktu attiecīgu reakciju zvanīju gan uz cietumu, kur man tika atbildēts, ka kamēr nauda nebūs Valsts Kases kontā uz Gintas vārda, viņi neko nedarīs. Lai kaut kā pasteidzinātu, zvanīju arī LR Tiesībsarga birojam. Viņi solīja nokontrolēt šo situāciju. Zvanīju arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) preses sekretārei un lūdzu parūpēties par to, lai zobs tiktu salabots nekavējoties. Atzvanīja pēc brīža un sāka man ''stāstīt'', ka patiesībā Ginta mani krāpjot, zobs esot izrauts jau pirms nedēļas, tā tas esot ierakstīts viņas medicīniskajā kartē un tamlīdzīgas muļķības. Ieslodzītās šādi MĒDZOT krāpties. Godīgi pateicu, ka neticu šādai iespējamībai, jo pazīstu Gintu pietiekami labi. Pat, ja tas tā arī būtu, viņa nekrāptu mani savas gribas dēļ, bet visticamāk - cietuma administrācijas NETIEŠA spiediena dēļ, ko tā turklāt realizē caur citām ieslodzītajām. Uz ko šī kundze protams apvainojās. Tas, ka viņa samelojās, jo nebija neko saskaņojusi ar LR Tiesībsarga biroju, ir pavisam cita lieta. Jāmin, ka Tiesībsarga birojs formāli tiešām nokontrolēja situāciju un gan tikai pirmdien ieradās cietumā, un konstatēja TO PAŠU - jo viņi NEESOT profesionāli mediķi un nevarot pateikt vai zobs sāp vai nē. Nesaskatīja acīmredzamo - jo vaigs BIJA sapampis. Papīros nu viss bijis kārtībā - tieši tā kā to apgalvoja IeVP preses sekretāre... Pēc Gintas teiktā realitātē gan bija savādāk. Zobu tomēr SALABOJA, un tikai otrdien, tātad IeVP mašinēriju man bija izdevies sakustināt tikai tik daudz lai tā man samelotos. Piebildīšu, ka visas šīs sarunas ir ierakstītas, protams, tās nevar izmantot kā pierādījumus tiesā, bet to, ko es šeit saku tomēr pierādīt varēšu.
Kopumā šādu gadījumu ir bijis vairāk kā viens. Tieši tādēļ arī tik skarba vēstule šoreiz. Jā, naudu dabūju tad, kad tas bija iespējams. Ātrāk to nekādi nevarēju. Iet un ''staipīt ķieģeļus'' man neļauj paša sāpošais zobs. Tas tomēr nav tik vienkārši. Un, kamēr sāpēs Gintai - sāpēs arī man.
Reakcija uz šo vēstuli bija. Gļēvulīga, kā jau vienmēr, bet tomēr bija. Tā vietā, lai cietuma grāmatvedes man atbildētu, ka e-pasts saņemts, ka tas tiek uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, lai zobus sāktu labot, tika uzbrukts nabaga Gintai. Jo jau pēcpusdienā (naudu pārskaitīju un e-pastu nosūtīju ap plkst. 12:00) man zvana raudoša Ginta un sāk lūgt, lai turpmāk tādas lietas es nerakstot. Ka viņa neesot psiholoģiski tik izturīga. Es apzinos, ka Ginta ieslodzījumā ir ĶĪLNIECE, apzinos, ka sistēma var ar viņu izdarīt VISU, kas tai ienāk prātā. Bet es arī apzinos, ka tikai ar šādu vēstuli bija iespējams panākt to, kas ir panākts. Jācer ka zobu labos JAU šodien (šo piektdien), nevis otrdien, kad cilvēks jau būs izmocījies vēl vienu nedēļas nogali. To mēs vēl redzēsim. Vēl protams atliek jautajums par nekontrolējamo labošanas kvalitāti. Jo tā ir iespēja atriebties un izspiest vēl vairāk naudas nākotnē. Tieši tik skarbi tas arī ir. Un man nav viegli šādus lēmumus pieņemt. Taču jāpieņem tie kādam tomēr ir.
Nobeigumā, es tiešām gribētu ieskatīties dziļi acīs šīm "varonēm" - cietuma grāmatvedēm, kas tā vietā lai korekti atbildētu man e-pasta vēstulē (ko cita starpā arī tajā lūdzu), uzbrūk neaizsargātai ieslodzītajai. Vienalga vai pašas, vai arī caur kādu citu. Aizvainoju Jūs kundzītes? Pasakot patiesību acīs? Bet Jums pat nav dūšas ieskatīties man acīs. Varējāt taču korekti atbildēt, ka viss ir saņemts un ārstēšanu uzsāksiet nekavējoties. Tā vietā Jūs gļēvi uzbrūkat neaizsargātam cilvēkam. Un es uzsveru - GĻĒVI! Taču tāda jau ir tā mūsu izdaudzinātā birokrātija, kurai turklāt ir neapmierinātas varas apziņas kompleksi. Pamēģini tik šiem ko pamatotu pārmest - uzreiz spalvas gaisā: ''Mēs darām savu darbu kā pie mums pieņemts un Jums nav nekādu tiesību izteikt pārmetumus - jūs, plebeji''!
Kāds varbūt teiks - nerausti lauvu aiz ūsām. Viņi taču tur var izdarīt visu kas ienāk prātā. Mana atbilde ir ļoti vienkārša. Nu jau vairs nevar. Jo viņi zina, ka esmu atradis mehānismu, kā viņus iedzīt stūrī un likt vismaz kaut ko reāli darīt. Un šis mehānisms ir acgarni.com, jo lai arī maza, tomēr publicitāte ir. Un rezultāti arī ir. Gintas lietā KNAB-s tomēr bija spiests vismaz pārbaudi uzsākt (par to būs nākamā sērija), Sintijas lietā arī ir atjaunota izmeklēšana. Tātad šī metode strādā. Tādēļ visiem tiem, kuri uzskata ka es ļoti riskēju - kas neko nedara, tas arī neko nepanāks! Zinu, ka rīkojos pareizi. Jo šorīt mans zobs jau tikai vāji iesmeldzās. Brīžiem. Bet tas pāries šodienas laikā. Un neviena birokrātiskā amatpersona pat ar savu bērnišķīgo aizvainojumu šo ietekmēt nespēs.
