35. sērija - 2.daļa. Kādēļ man neļauj runāt ar Gintu un kāpēc kavējas KNAB pārbaudes rezultāti?
Labdien.
Kādu laiku esmu klusējis. Tam, protams, ir iemesli. Galvenokārt tādēļ, ka gaidu - kad beidzot man tiks atļauts runāt ar Gintu - VISMAZ PA TELEFONU. Pēc epopejas ar JOPROJĀM nenoskaidrojamo uz cietumu Gintai pārskaitītās naudas saņemšanu un viņas zobu labošanu tur, un mana ''uzbrauciena'' cietuma grāmatvedēm šīs epopejas gaitā, piezvanīt Gintai nav iespējamas. Nu jau vairāk kā nedēļu. Šī nav pirmā reize, kad kaut ko izdarot ''ne tā'' kā viņiem patīk, notiek šāda primitīva un, manuprāt, gļēva izrēķināšanās. Iespējams ka Ginta ir pabijusi karcerī, vai pat joprojām tur atrodas. Es biju tas "nelietis", kurš "līdz sirds dziļumiem" aizskāra cietuma grāmatvežu paš-"cieņu" un mundier-"godu", bet... jācieš tieši Gintai. Taču arī ar pašu Gintu vēl pēdējā atļautajā sarunā secinājām - ja nebūtu tik konkrēti ''uzbraucis'', tad diez vai kāds vispār liktos zinis par viņas jau kopš Jāņiem sāpošo zobu labošanu. Atgādinu - joprojām nezinu vai ar to viss ir kārtībā! Nevaru to uzzināt, jo man neļauj to uzzināt! Bet, ja pie visa tā, ka naudu izdevās savākt un pārskaitīt, tas joprojām nav ticis paveikts, tad nekā citādi kā par reālu, apzinātu, mērķtiecīgu un sadistisku ieslodzītās spīdzināšanu Latvijas Republikas cietumā to nosaukt nevar. Bet to mēs vēl uzzināsim.
Savukārt es jau vairs neloloju cerības, ka 4.augustā (tieši šajā datumā ir Gintas dzimšanas diena) notiks mana iepriekš paredzētā tikšanās ar Gintu. Ne jau tādēļ, ka Ginta to nevēlētos, to nevēlas pieļaut sistēma. Bet klaji liegt mums tikšanos cietuma administrācija negrib. Visdrīzāk - Gintai atkal liks izdomāt kādu formālu iemeslu, lai īsi pirms tikšanās man atteiktu. Piemēram - sāp galva, apslimusi, slikts garastāvoklis, negrib mani redzēt utt. Kādēļ tā? Ar Gintu sāku sazināties kopš pagājušā gada maija. Pirms tam tas nebija iespējams nemaz un nekādā veidā, pieeja Gintai bija nobloķēta. Kopš tā laika mums ir notikusi tikai viena tikšanās un tikai uz 1 stundu (paredzēto 2 stundu vietā, jo pēkšņi itkā "ieradās" kaut kāds "dakteris" un tikšanās tika voluntāri pārtraukta). Vēl vienu reizi biju ieradies kopā ar Gintas māti, bet toreiz neko daudz izrunāt mums neizdevās. Pārējās ČETRAS (!) tikšanās reizes tika atteiktas. Aizbildinājumi dažādi. To vienu pirmo reizi - kad izdevās satikties, man mēģināja ''piešūt'', ka esot ieradies jūtamā alkohola reibumā. Kad alkometrs parādīja 0.000 promiles, nācās vien ielaist, taču tikai uz augstākminēto 1 stundu. Pēc tam atrunas kļuva aizvien formālākas un acīmredzami sakonstruētas. Vienreiz cietuma administrācija pateica ka Ginta negribot mani redzēt, lai gan iepriekšējā vakarā vēl gribēja. Un pārējās 3 reizes tieši pati Ginta pēdējā brīdī telefoniski atteica tikšanos. Pirms brīža vēl gribēja. Kādēļ tā? Esmu pārliecināts, ka viņai administrācija, piedraudot ar represijām, LIKA Gintai tikšanos atteikt, lai es nevarētu vainot atteikumos cietuma administrāciju. Jo citādi man būtu par ko rakstīt iesniegumus. Toreiz vēl neizpaudos publiski, cerēju uz cietuma administrācijas cilvēcīgu attieksmi, bet nu pietiek, un ir pienācis laiks. Sapratu ka ļaut šantažēt mani ar Gintas ciešanām cietumā (to varētu saukt arī par dubultu psiholoģisku spīdzināšanu) ir strupceļš un to ir jāignorē. Par to vēl pienāksies atbildība arī cietuma administrācijai.
Bet kāds gan ir iemesls visiem šiem atteikumiem? Banāls un vienkāršs. Sākās šī epopeja pagājušā gada nogalē. Kad biju pabeidzis grāmatas manuskriptu, uzradās potenciāls izdevējs. Kāds Latvijā neviennozīmīgi vērtēts publicists. Kļuva skaidrs, ka mums nepieciešami lietas materiāli. Pēc Gintas teiktā, tie atradās pie viņas advokāta Normunda Duļevska. Mēģināju vienoties ar advokātu, lai atdod tos man, jo pati Ginta tam piekrita. Advokāts stiepa gumiju mēnešiem ilgi. Viss sāka izskatīties bezcerīgi un ap Jauno gadu mans izdevējlabvēlis pazuda. Pie tādām "labvēļu" pazušanām gan jau esmu pieradis, tās ir sistemātiskas, tādēļ nebiju it nemaz pārsteigts. Un tad pēkšņi informācija liecināja, ka advokāts lietas materiālus pēc savas iniciatīvas pēkšņi nogādājis pašai Gintai cietumā! Tai brīdī sapratu ka "brīvprātīgajam bezmaksas" advokātam šai lietā ir pavisam cita loma, spēlējot sistēmas pusē. Februārī Ginta man paziņoja, ka itkā esot saņēmusi atļauju no cietuma vadības izsniegt lietas materiālus man. Un tad pēkšņi notika kārtējais "brīnums". Uzradās kāds anonīms "labvēlis", kurš piedāvājās samaksāt Gintai EUR 500.- par lietas materiāliem. Jo viņš nevēloties, ka tie nonāk manā rīcībā! Taču gan man, gan arī pašai Gintai bija skaidrs - nekāda labvēļa nemaz realitātē nav. Kas arī vēlāk pierādījās. Uz visa šī fona turpmāk mums tika liegta viena tikšanās pēc otras. Jo tad iespējams ka patiešām varētu saņemt šīs lietas materiālus. Un tad sistēmai būtu ''vakars uz ezera''. Ja mums pieejamais nepilno 80 lappušu tiesas sprieduma teksts ir absolūts absurds, tad iedomājieties kādi "murgi" atrodas tajos SEPTIŅOS (!) sējumos, kurus sastāda lietas izmeklēšanas un pārējie materiāli? TIEŠI TĀDĒĻ man netiek ļauts satikt Gintu. Lietas materiāli nu ir "stingri noslepenoti" aiz biezajām cietuma sienām!
Domāju, ka savu lomu šeit spēlē arī tuvojošās vēlēšanas. Skeptiķiem piebildīšu - Gintas un Sintijas lietas var izraisīt lielu politisku sprādzienu. Tas nav tas pats, kas kautkāds nošauts maksātnespējas administrators, kurš visdrīzāk nav bijis nekāds ''enģelis''. Tas nav tas pats, kas potenciāli korumpēts Centrālās banka virsvadonis, kurš turklāt pinas ar Krievijas specdienestiem.
Pirmkārt - šeit ir miruši TRĪS NEVAINĪGI cilvēki, divi mazuļi un jauna meitene. Un, piedodiet, bet tieši valsts iestāžu noziedzīgas bezdarbības dēļ. Ja četras dienas pirms Baložu traģēdijas Valsts policijā tiktu pieņemts Gintas iesniegums par bērnu tēva draudiem viņus nogalināt? Ja divas nedēļas pirms tēvs un brīvprātīgie mežā atrada noslepkavoto Sintiju, Valsts policijas pārstāvis būtu pieņēmis iesniegumu par draudiem meiteni nogalināt? Ja vismaz būtu kaut formāli, bet sākuši pārbaudes? Bet policija nelikās ne zinis! Visdrīzāk ka visas šīs dzīvības tiktu nosargātas!
Otrkārt - Gintas gadījumā, nebūtu uz policijas viltotu un safabricētu "pierādījumu" pamata iesēdināta cietumā uz 20 gadiem jau tā neiedomājamas sāpes pārcietusī nogalināto bērnu māte, bet vismaz aizdomās turamais gan būtu kāds cits?
Visbeidzot, šī gada 10.maijā tika uzsākta pārbaude KNAB par tiesneses I.Naruškas acīmredzamajiem likumpārkāpumiem Gintas lietas iztiesāšanas gaitā. Vēlāk KNAB uzsākta ir vēl viena pārbaude, bet tas jau pat vairs nemaina lietas būtību. Cienījamais KNAB, ir pagājuši likumā noteiktie divi mēneši, kuru laikā jums bija jāveic pārbaude. Klusums! Ne jūs esat informējuši iesniedzēju, ka pārbaude tiek pagarināta, ne ka tā izbeigta - ar, vai bez kāda rezultāta. Lai jums būtu nedaudz skaidrāks par ko runāju, iekopēšu arī šeit operatīvās darbības likuma 21. pantā rakstīto:
21. pants. Operatīvā pārbaude
(1) Operatīvās darbības subjekts atbilstoši saviem uzdevumiem un savai kompetencei, veicot šā likuma 6. pantā minētos pasākumus, var izdarīt attiecīgo faktu operatīvo pārbaudi.
(2) Operatīvo pārbaudi uzsāk ar operatīvās darbības subjekta vadītāja vai viņa vietnieka akceptētu lēmumu un īsteno viņa kontrolē.
(3) Par katru operatīvo pārbaudi jāierosina operatīvās pārbaudes lieta. Lietvedības termiņš šajās lietās ir divi mēneši. To var pagarināt ar operatīvās darbības subjekta vadītāja vai viņa vietnieka akceptu.
(4) Operatīvās pārbaudes kārtību nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs vai viņa vietnieks.
KNAB, beidziet stiept gumiju! Jebkuram normāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka šeit IR pārkāpumi un TIE IR acīmredzami un neapstrīdami, pie tam šo pārkāpumu rezultātā IR ATCEĻAMS spriedums uz kura pamata sistēma ir iemetusi aiz restēm nevainīgu cilvēku! Vai varbūt apgalvosit, ka esat tik ''profesionāli'', ka nu jau divus mēnešus nespējat saprast to kas rakstīts iesniegumā uz vienas A4 formāta lapas ar pielikumiem vēl uz trijām A4 lappusēm (no kurām vienā ir tikai divas ekrānšāviņu bildes)? Lai gan, kuru tas vēl Latvijā izbrīna?
