Atmodas dziesmotā vēsture
- Nov 11, 2017
- 4 min read
Lāčplēša dienā nolēmām vienu no retajām reizēm atmest latviešiem ierasto vissirslikti.lv un atcerēties tos laikus, kad tapa šī - atjaunotā Latvijas valsts. Darīsim to atceroties tos skaņdarbus un māksliniekus, kuri tad faktiski aŗi iekustināja mūsu ''dziesmoto revolūciju''. Protams, šis apkopojums ir subjektīvs mūsu atskats uz tā laika notikumiem, taču mums šīs dziesmas joprojām ir tuvas un sirdij mīļas.
Mūsuprāt, tieši ar šo dziesmu būtu jāsāk. Jo tās vārdi būtībā izsaka visu to, kas notiks turpmākajos 20. gados. Protams, padomju nomenklatūra nevarēja pieļaut, kā šādas dziesmas uzvar. Tādēļ arī dziesmu aptaujā ''Mikrofons'' tā ieņēma otro vietu. Vēlāk tāda sistēmas rīcība kļuva jau par ierastu praksi. Visticamāk, šīs dziesmas uzvarētu, ja balsojums būtu godīgs, taču tolaik tas nebija iespējams.
Vēsmas par to, ka kaut kas briest parādījās jau astoņdesmito gadu sākumā. Slēptā formā daudzi no mūziķiem un komponistiem centās pateikt to, kas jau faktiski bija nobriedis. Šis Ulda Stabulnieka skaņdarbs ''Mikrofonā'' tomēr paliek otrajā vietā. Lai gan pastāv pamatotas aizdomas, ka tā tomēr bija nodeva esošajam režīmam. Lai vai kā - uzvaru togad izcīna R. Paula dziesma. Ir grūti spriest, vai šī patiesībā nebija pašas sistēmas kļūme, jo visi taču saprata. Un pašas tautas apziņā uzvaru bija izcīnijis tieši U. Stabulnieka skaņdarbs.
Ja sākam runāt par Atmodu, tad gandrīz vai pirmais, kas nāk prātā ir leģendārais koncerts Ogres estrādē. Koncerts, kurā uzstājās tolaik laikam vienīgā zināmā Latvijas hipiju grupa ''Pērkons''. Pēc šī koncerta arī izcēlās Latvijas PSR to laiku vēsturē pirmās nekārtības. Bariņš jauniešu izdemolēja pāris vagonus Ogres dzelzsceļa stacijā. Tas bija 1985. gads. Vēlāk jaunieši, protams, tika tiesāti. Radītie zaudējumi padomju okupācijas varas ieskatā bija 5000 rubļu. PSRS tiesa piešķīra dažādu līmeņu sodu 7 jauniešiem (6 no viņiem tiesas procesa laikā bija nepilngadīgi), viens no smagākajiem tika piespriests 3 gadu uzturēšanās labošanas iestādē, kuru gan vēlāk samazināja līdz 1 gadam. Lūk pats skaņdarbs, kurš faktiski izraisīja šīs nekārtības.
Grupa Pērkons šajā rakstā parādīsies ne reizi vien arī turpmāk, taču, mūsuprāt, tieši ar šo notikumu viss tā pa īstam aizsākās. Paradoksāli, bet arī šī atjaunotā, brīvā Latvija arī nav spējusi iztikt bez savām nekārtībām. Arī mums ir viens notiesātais. Ansis Ataols Bērziņš iemeta akmeni Saeimas logā un galu galā saņēma vēl bargāku sodu (20 mēneši), nekā PSRS tiesa piespireda vilciena demolētājiem. Var jau teikt, ka A.Bērziņš neieradās uz probācijas dienestu u.t.t. Bet fakts ir un paliek. Par nesalīdzināmi mazāku pārkāpumu cilvēks brīvajā, neatkarīgajā un tiesiskajā Latvijā saņem bargāku sodu, nekā drūmais okupācijas režīms piešķīra tā laika protestētājiem.
Šajā pašā 1985. gadā arī ''Mikrofonā'' jau parādījās dziesmas. Varbūt vēl ne ar atklātu nosodījumu okupācijas režīmam, taču bija skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums.
1986. gads ''Mikrofona'' dziesmu aptauja. Grupa ''Līvi''. Šī dziesma vēlāk gan tika daļēji atzīta par plaģiātu, taču vārdi un melodija patiešām spēja aizkustināt un bija ļoti savalicīgi un vajadzīgi.
Sākotnēji, kad vēl tomēr pastāvēja zināms respekts pret sistēmu un tās varenību, tika izmantoti it kā vēsturiskie motīvi. Taču tauta jau tobrīd visu lieliski saprata.
1988. gadā Atmoda jau bija ieskrējusies pilnā sparā. Lielākā daļa Latvijas estrādes mūziķu savos darbos jau atklāti dziedāja par brīvību un neatkarību. Bija arī samērā paškritiski skaņdarbi, kuri tomēr tieši norādīja uz nepieciešamību atbrīvoties no okupācijas važām. Viens no šadiem skaņdarbiem, kura vārdu autore ir dzejniece Vizma Belševica izskanēja 1988. gada ''Liepājas Dzintarā'', kur arī izcīnīja pirmo vietu. Mūsuprāt nepelnīti aizmirsts, jo ļoti precīzi parāda arī mūsdienu Latvijas lielās problēmas.
Vēl viens monumentāls skaņdarbs neapšaubāmi bija rokopera ''Lācplēsis''. Jebkurš var atrast to un noskatīties pilnībā. Mēs izcelsim vienu no, mūsuprāt, emocionāli spēcīgākajiem skaņdarbiem no šī darba.
Šajā pašā gadā arī pašmāju populārākājā estrādes mūzikas aptaujā ''Mikrofons '88'' triumfē vēl viens skaņdarbs no šīs pašas rokoperas.
Liepājas grupa ''Līvi'' arī aktīvi piedalījās dziesmotajā revolūcijā.
Par neoficiālo Atmodas himnu 1988. gadā kļuva šī dziesma, kuru Pirmo reizi Ieva Akurātere atskaņo tajā pašā ''Liepājas Dzintarā''. Vēlāk māksliniece to izpildījusi tūkstošu priekšā gan Mežaparka estrādē gan uz citām skatuvēm.
Saule, Pērkons, Daugava ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar pavadījumu. Dziesmas vārdi ir daļa no Raiņa lugas "Daugava" (1916). Pavadījumu sacerējis komponists Mārtiņš Brauns kā mūziku lugas iestudējumam Valmieras teātrī 1988. gadā (režisors Valentīns Maculēvičs). Dziesma vairākkārt iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā.
2014. gadā dziesmas versija katalāņu valodā Ara és l'hora (latviešu: "Tagad ir laiks") tikusi atzīta par Katalonijas neatkarības himnu.[1] Šai dziesmas versijai ir Mikela Marti i Pola (Miquel Martí i Pol) vārdi. Nereti ir nācies dzirdēt, ka cilvēki tieši šo skaņdarbu uzskata par šīs - jaunās Latvijas himnu. Taču pagaidām tas ir tikai cilvēku valodās. Pie tam, jāsaka, ka nu jau ir nokavēts, jo cita tauta - katalāņi ir sadzirdējuši šī skaņdarba varenību un paņēmuši to savām neatkarības cīņām.
Kā jau iepriekš minējām, pie grupas '''Pērkons'' mēs vēl atgriezīsimies. Tajā pašā 1988. gadā Mikrofonā skanēja arī šī dziesma.
Tad nāca 1989. gads. Tobrīd tika jau pavisam atklāti gan runāts, gan dziedāts par tautas alkām pēc brīvības un neatkarības. Par to rakstīja un dziedāja praktiski visi. Maisam gals bija vaļā.
Sekoja unikālais Baltijas Ceļš. Līdzīgas cilvēku ķēdes līdz šim pasaule vēl nebija redzējusi. Šķiet arī padomju režīmam tas bija kaut kas negaidīts un jau dažus gadus vēlāk visas trīs Baltijas valstis viena pēc otras atdalījās no PSRS atgūstot savu neatkarību.
Noteikti šajā rakstā neesam iekļāvuši visas tās dziesmas, kuras saitāmas ar Latvijas un Baltijas brīvības cīņām, taču lielāko daļu noteikti esam. Ja ko esam piemirsuši aicinām droši to ierakstīt komentāros. Šajos notikumos ir piedalījušies faktiski visi zināmie tā laika mūziķi, komponisti un dzejnieki. Taču viena kopumā ļoti ražīga komponista vārdu šajā sarakstā tomēr neatrast. Un mēs taču saucam viņu par ''maestro''! Mēs nevienam neko nepārmetam. Vienkārši izdaram secinājumus...
Autors: acgarni.com
Comments