Mēris dzīru laikā?
Lasot šādas ziņas tiešām rodas jautājums, kurā brīdī mūsu uzburbušās valsts pārvaldes negausīgajās dzīrēs tomēr ieradīsies mēris? Latvija plāno piešķirt Albānijai 50 000 eiro plūdu radīto seku novēršanai, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkojuma projekts, ko 19.decembrī izskatīs valdībā. Dzīres mēra laikā vai otrādi? Ir jau jauki un cēli atbalstīt visu un visus nelaimē, tikai AM būtu kaut kas tomēr arī jāzina par pašu valsti un tās problēmām, kuru nav mazums.
Rīkojuma projektā minēts, ka spēcīgas lietusgāzes decembra sākumā Albānijā izraisījušas vēsturē spēcīgākos plūdus, kas galvenokārt skāruši valsts centrālo un dienvidu daļu un radījuši ievērojamus materiālos zaudējumus. Albānijas valdība, izmantojot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centra un Eiropas Savienības Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centra, kā arī diplomātiskos kanālus ir vērsusies pēc palīdzības pie citām valstīm. Interesanti, vai Albānijas valdība tik pat pašaizliedzīgi reaģēja arī uz par ''Gadsimta plūdiem'' dēvēto katastrofu augusta beigās Latgalē? Vai uz to arī reaģēja visas tās pieminētās organizācijas? Jeb Dūklava kungs par to nepateica Rinkēviča kungam un tas attiecīgi pat neiedomājās paprasīt?
Valsts lūgusi atbalstu vairākās jomās, tajā skaitā aprīkojumā - laivas, ūdens sūkņi, ģeneratori, hidrauliskie āmuri, saliekamās nestuves, mobilās virtuves, avārijas situāciju krājumos - pirmās palīdzības komplekti, meklēšanas un glābšanas iekārtas, apsildāmās teltis, guļammaisi, glābšanas vestes, ūdensizturīgie tērpi, niršanas ekipējums, sildītāji, kā arī pārtikas vai finansiāla atbalsta jomā. Norādīts, ka atbalsta mērķis ir nekavējoši pastiprināt Albānijas dienestu reaģēšanas spējas vērsties pret dabas stihiju un tās radītajām sekām.
ĀM skaidroja, ka Albānija ir Latvijas sabiedrotā valsts, turklāt tās karavīri šobrīd piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, sniedzot būtisku atbalstu Latvijas drošībai. Izvērtējot Latvijas iespējas, konstatēts, ka visefektīvākā palīdzība, ko šobrīd nekavējoties var sniegt, ir finansiāls atbalsts, norādīja ministrijā. Otkats arī būs?
2014.gadā līdzīgā situācijā bija nonākusi Bosnija un Hercegovina, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu nosūtīt piecus Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekspertus plūdu seku likvidēšanai, kas kopumā izmaksāja 50 661 eiro. Tā kā arī Albānija atrodas Rietumbalkānu reģionā un saskaras ar līdzīgām klimata pārmaiņu radītām problēmām, ierosināts Albānijai sniegt finansiālu atbalstu 50 000 eiro apmērā. Kur šeit ir loģika? Viss tas pats, bet šoreiz VUGD speciālistus nesūtam, tādēļ sūtam naudu?
Sākotnējais novērtējums uz 2017.gada 5.decembri par plūdu radītajām sekām liecina, ka appludināti aptuveni 10 622 hektāri Albānijas centrālajā un dienvidu daļā, aptuveni 5526 hektāros konstatēts paaugstināts ūdens līmenis. Bojājumi konstatēti 4715 ēkām, 41 privātuzņēmumam, 127 ceļa posmiem, 177 skolām, 78 tiltiem, 30 ūdenspiegādes stacijām, 11 dambjiem, 26 elektrostacijām, 29 aizsprostiem un vienai ūdens sūkņu stacijai.
Līdzekļus plānots piešķirt no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Mūžīgā caurumu aizlāpīšanas vācelīte. Bet, ja nopietni, tad, mūsuprāt, ĀM kārtējo reizi cenšas izkalpoties Briselei un parādīt, cik mēs labi. Bet paši par savu neizdarību, nedienām un noziedzību noklusēt. Neviens jau nesaka, ka nav jāpalīdz nelaimē nonākušajiem, tikai vai to ir jādara brīdī, kad pašiem ir ''plika tā ķermeņa daļa, kura laikam ir vienīgā kura spēj uzbudināt mūsu Ārlietu ministru''?
Avots: apollo.tvnet.lv
