Cirks aizbraucis - kloni paliks?
Nu jau var teikt, ka vēlēšanas tuvojas milzu soļiem. Šoreiz vēl neanalizēšu - par ko balsot, par ko nebalsot. Šoreiz par pašu tuvošanās procesu.
Ir skaidrs, ka ''varas elite'' jau nu ļoti, ļoti vēlas saglabāt savas vietas, un varbūt tās pat vairot. Iestājas tas brīdis, kad ''koalīcija'' vairs eksistē tikai uz papīra, bet ''koalīcijas biedri'' trin dunčus, un pie katra izdevīga brīža gatavi tos līdz atdurei ietriekt otra mugurā. Tieši tā - mugurā, jo atklāti viņi to izdarīt baidās. Kā šakāļi.
Cirks ir sācies, klauni atrodas arēnā. Papildus esošajiem, nez no kurienes lien arī sveši. Un klaunāde brīžiem pārvēršas dubļu cīņās.
Tātad... Kas notiek realitātē? Valdošie izmantojot sevis pašu radīto situāciju, kad valsts atrodas kraha priekšā, ņemot talkā valsts resursus uzsāk ''nodokļu reformu'', pēc kuras nupat visi dzīvosim kā leiputrijā. Tomēr visu šo pasākumu nomāc maitas, kas nopludina ''oligarhu sarunas'', un dēļ tā, slēpjoties aiz opozīcijas platajiem brunčiem, tiek veidota Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura ar simts kg trotila ekvivalentam līdzīgu blīkšķi izgāžas, sev līdz paraujot arī opozīcijas frakcijas. Ir pa kādam ievainotajam arī Vienotībā. Lai gan Vienotībai tas skādi jau vairs nenes, jo tā ir sagruvusi pati aiz sava trupekļa. Un rezultātā gan ''valdošie'', gan opozīcijā it kā esošie, gan tauta redz, ka viss šeit ir sagrauts, satrupējis un iznīcis.
Vienotība cenšas izspēlēt vēl Jaunā Laika laikā aprobēto scenāriju, kas liek no sākuma sašķelties, lai īsi pirms vēlēšanām apvienotos, un atkal sēdēt ''siles'' maliņā. Tai vairs nav laika iesaistīties ''koalīcijas'' pasākumos. Tai tagad jāglābj sava caurā laiva. Vai izdosies? Gan jau ka izdosies, jo mūsu žēlsirdīgie tautieši noteikti atdos balstiņas par katru drupačiņu, lai tās kopā savāktos un turpinātu tiem pašiem žēlsirdīgajiem kladzināt, ka viņi paši vainīgi, ja nespēj par sevi parūpēties.
Grūtāk klājas ''valdošajiem''. Tiem vēl priekšā tik daudz dažādu jautājumu jāpieņem, ka tas viss sāk atgādināt pastaigu pa mīnu lauku. Jo redz izrādās, ka pagājušo gadu pieņemtā ''super puper'' izslavētā un košo nākotni sološā nodokļu reforma ir maigi izsakoties ar nelabu smaku... neredz tur ne nākotni, ne košumu. Pluss visam ik pa laikam atklājas šādi tādi noklusējumi - mīnas, uz kurām tagad paši valdošie spiesti kāpt virsū, un rokas kājas mētādami lidot uz visām četrām debess pusēm vienlaicīgi. Tak nepietiek ar savējām, tad vēl uzrodas labvēļi, kas visā šajā ainavā ierok dažas savas - Stambulas konvenciju, Praidu.... Un tas viss laukā, kuram pie horizonta nākamās Saeimas krēsli. Un ko tad dara ''valdošie''? Lai tauta mazāk redzētu uz mīnām uzkāpušos, tie liek aizslietņus - sākot ar ģenerālprokuroru un viņa suni, iepinot SAB esošo un nākamo vadoni, beidzot ar Ainažu slimnīcu, u.c. ''skaļiem'' notikumiem. Īsi pirms tam vēl centās barikādēties ar ''čekas maisiem'', bet izrādījās, ka maisos esošais saturs ir sabirzis, bet pašus maisus kodes saēdušas.
Un visā šajā jezgā rodas jautājums - kam ticēt? Tiem, kas bļauj par ''tautas'' aizstāvību, kad pats bļāvējs ir no tās pašas ''valdošo'' kliķes? Vai tiem, kas slavē satrunējušo un galīgi caurrūsējušo kuģi ar nosaukumu Latvija? vai par tiem, kas gudri klāsta lietas, par kurām paši itin neko nesaprot, un nekad nav sapratuši?
Lūk šodienas dilemma, šodienas realitātē.
