Pārdomas par filmu ''Nameja gredzens'' (video)
Radās izdevība noskatīties šo gara darbu. Un te nu jāsaka - ir viela pārdomām. Protams, ka A.Grauba pirms pirmizrādes medijiem deklarēja, ka kinolentei nav nekāda sakara ar reālo vēsturi. Šis pats teikums būtu nepieciešams arī pašas filmas sākumā. Tanī pat laikā filma sākas ar tā brīža vēstures situācijas skaidrojumu. Un ņemot vērā, ka kinolente pamatā ir paredzēta rādīšanai ārpus Latvijas robežām, tad pieļauju, ka daudzi to uztvers kā ''vēsturisku filmu''. Lai gan arī te pat mūsu zemē pietiks tādu, kas šo mākslas darbu identificēs kā vēsturi. Ja autors vēlējās radīt vienkāršu sāgu, tad tas viss ir teicami, bet nevajadzēja izmantot reālo tā laika personāžu vārdus, un ''lemt'' tiem likteņus, par kuriem pat pašai vēsturei nav īpašas skaidrības. Tā piemēram Viesturs vēl neskaitījās karalis, bet gan zemgaļu virsaitis. Nameju par ''Zemgales karali'' dēvēja Svētās Romas ieceltais Rīgas un Zemgales bīskaps, un vēlāk arī Livonijas Ordeņa Mestri. Arī pati norise kinolentē visu laiku ir pie jūras. Jā, zemgaļiem bija izeja uz jūru, bija pat sava zemgaļu jūras osta. Tomēr Viesturs un Namejs dzīvoja un valdīja Tērvetē, un tā nu atrodas tālu no jūras krasta. Un tādu vēstures brāķu šī kinolente ir pilna.
Tomēr, skatoties kinolenti uzmanīgi, un nepievēršot uzmanību visiem kāzusiem, ir vērts iedziļināties dialogos. Nevis vienkārši tos uztvert kā divu vai vairāku cilvēku savstarpēju sarunu, bet dialoga jēgu, sacītā jēgu. Un klausoties šos dialogus sāc saprast šīs kinolentes īsto būtību. Manā uztverē, A.Grauba tieši ar dialogiem ir centies pasniegt īsto jēgu, nevis ar personāžu izskatu, rīcību, utt. Un zemgaļu vietā var būt ik kas un ik viens - dialoga jēga nemainītos. Tomēr šajā gadījumā šī verbālā jēga ir pastiprināta ar zemgaļu harismu. Ar zemgaļiem, kas spēja un varēja ilgstoši, vairākās paaudzēs cīnīties pret krustnešiem, kas saprata cīņas pozitīvā iznākuma iemeslu - cilšu un tautu vienotību, vadoņa [jeb valdības] atbildību savas tautas priekšā.
Tādēļ iesaku šo kinolenti noskatīties. Bet skatoties iedziļinieties tās būtībā un dialogos. Jo tieši šodien mēs esam tādā pat situācijā, kā Latvijas teritoriju apdzīvojušās ciltis 12 - 13.gadu simtenī. Un šogad oktobrī mums būs iespēja lemt - vai mūs vadīs Namejs, vai Maksimiliāns.
