11. sērija. Tiesībvagaru ''zonderkomanda''?
Labdien.
Šajā sērijā parunāsim par dīvainām saiknēm starp tiesībsargājošajām iestādēm. Un secīgi arī par dīvainiem lēmumiem vēl dīvainākās lietās. Jāpiebilst, ka visām šīm lietām ir viena kopīga raksturiezīme - neviens no tajās vainotajiem ''noziedzniekiem'', NEATZĪST savu vainu. Pie tam, notiesātāji visās šajās lietās ir viena un tā pati ''zonderkomanda'' (''Sonderkommando - īpašā komanda'' - tulk. no vācu val.), dažādās variācijās. Vai katram tiesnesim, prokuroram un advokātam nav līdzīga ''zonderkomanda'', lietās, kurās patiesībā neko pierādīt nevar - varam tikai minēt. Taču ir pamatotas aizdomas - ja ir viens, tad ir arī otrs, trešais, piektais, desmitais. Bet nu gan pie lietas.
Kauliņi sakrita kopā brīdī, kad izlasīju nu jau kārtējo Anša Ataola Bērziņa vēstījumu portālā Delfi. Necitēšu visu, kas šajā rakstā ir rakstīts, taču viena lieta iekrita man acīs.
Par piekritīgumu un tiesisko paļaušanos.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 641. pantu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu vai pārbaudes laika pagarināšanu, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, lietu skata rajona tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu dzīvesvieta ir personas izvēlēta un noteiktā kārtībā deklarēta adrese. Savlaicīgi un paredzētā kārtībā deklarēju dzīvesvietu Rudzātu pagastā, tātad Preiļu rajona tiesas teritorijā. Informēju par to gan Probācijas dienestu, gan Latgales priekšpilsētas tiesu. Tiesiski paļāvos, ka Latgales priekšpilsētas tiesa nepārkāps likumu un nosūtīs lietu pēc piekritības. Tomēr tā nenotika: tiesa izskatīja lietu, kuru tai skatīt nebija tiesību (un lēma mani ieslodzīt).
Un tad es atcerējos, par ko pats esmu iesniedzis iesniegumu KNAB! Formulējums nedaudz atšķiras, pārkāpums arī, bet lietas būtība ir viena un tā pati - tiesa ir lēmusi par to, par ko lemt tai tiesību nebija. Vai nav dīvaina sakritība? Nolēmu parakt mazliet dziļāk un noskaidroju vēl šo to. Protams, manā rīcībā nav pilnas informācijas par figurantiem Anša lietā, taču vienu kopīgu ''paziņu'' gan Gintas, gan Anša lietā atrast izdevās. Tā ir AT senāta tiesnese Anita Poļakova. Šī kundze piedalījusies abās augstākminētajās lietās. Kāds teiks - tā jau var būt tikai sakritība. Bet vai sakritība ir arī tas, ka abos gadījumos lietas ir maigi sakot neviennozīmīgas un, iespējams, tieši šī iemesla dēļ tās netiek atdotas citai tiesai pēc piekritības, bet gan klusītiņām izspriestas tur pat? ''Bez šumu i piļi'' (''bez trokšņa un putekļiem'' tulk.no krievu val.)?
Lai nu būtu, pieņemsim, ka viss ir kārtībā un šādi drīkst rīkoties. Neesmu pētījis smalkāk Anša lietu, bet par Gintas lietu varu droši teikt - KNABam būs ļoti grūti atrakstīties.
Taču nedaudz pameklējot par dažu citu figurantu savstarpējām saiknēm, uzdūros kādai citai publikācijai. Un tajā redzams vēl viens man ļoti labi zināms uzvārds. Veronika Čuprika bija izmeklētāja Gintas lietā un ir pamatīgi sapinusies meistarībā arī kādā citā lietā. Tik pamatīgi, ka gadu nespēja saprast - ir noziegums vai nav!
Vēl atmiņā atausa kāda ar Gintas pirmo prokurori Jekaterinu Kušakovu saistīta lieta, kur šīs pašas VP Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas, neveiklā izgāšanās piekaujot kādu aizdomās turēto, bet aizmirstot izņemt video ierakstus no DUS, kurā šis ''fēleris'' sanāca (paradoksāli, bet šo viņi nav apguvuši joprojām, tikai Gintas lietā nācās visticamāk dzēst DUS ierakstu uz stundu, jo tajā neparādijās tas, kuram bija jāparādās). Šajā nodaļā cita starpā nu jau par galveno inspektori darbojās tā pati V. Čuprika un nodaļas priekšnieks savulaik bijis neviens cits, kā Jekaterinas Kušakovas laulātais draugs. Un, neskatoties uz to Kušakova uzturējusi apsūdzību pret šo personu par pretošanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Taču visās šajās lietās minētā ''zonderkomanda'' iezīmējas tikai daļēji, jo interneta plašumos nav pieejama pilnīga informācija par iesaistītajām personām. Gan jau atklātos vēl daudzas interesantas lietas, ja šī informācija kļūtu pieejama.
Bet punktu un treknu izsaukuma zīmi maniem meklējumiem pielika kāda cita savulaik skaļa prāva. Un tajā šī ''zonderkomanda'' parādās jau daudz pilnīgākā sastāvā. Tā ir Osvalda Miglas lieta, kuru notiesāja par it kā tīšu slepkavību. Nu jau viņš savu sodu ir izcietis un atgriezies brīvībā, taču, cik man zināms, dzīvības apdraudējuma dēļ ir pametis Latviju. Var daudz strīdēties par to, cik adekvāts ir šis raksts un citām niansēm, taču vienu apstrīdēt nevar. Pat vistrakākais Tvaika ielas klients diez vai jelkad aizmirsīs vai spēs sajaukt tos labvēļus, kuri viņu ir iedabūjuši aiz restēm, nereti nodrošinot arī tālāku ārstēšanos visa atlikušā mūža garumā. Un šeit varu tikai vēlreiz izteikt apbrīnu Gintai, kura, neskatoties ne uz ko ir pie veselā saprāta.
* Šajā lietā man nav zināms tiesneša uzvārds, taču no nepārbaudītiem, bet drošiem avotiem zinu, ka lietā, kādā tās iztiesāšanas fāzē figurē kāda tiesnese Poļakova. Gintas lietā apelācijas instancē bija Ludmila Poļakova un kasācijas instancē Anita Poļakova. Pēdējā ir tiesājusi arī Anša Ataola Bērziņa lietu.
** Šis advokāts ir bijis saistīts ar vēlāko O. Miglas lietā iesaistīto Latvijā labi pazīstamo advokātu – Saulvedi Vārpiņu. Vismaz Gintas lietas izmeklēšanas laikā viņš strādāja kopā ar šo Latvijas advokatūras smagsvaru. Un atkal jau no nepārbaudītiem, bet drošiem avotiem zinu, ka Miglas lietā ar šī advokāta darbību arī ne visi ir apmierināti. Savukārt, Gintas lietā man ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu par Normunda Duļevska rīcību atsevišķos tās posmos un kopumā. Arī Pati Ginta neizrāda sajūsmu par šī advokāta aizstāvības taktiku.
*** Zolitūdes lieta ir visapjomīgākā un vissmagākā, tādēļ likumsakarīgi par to arī ir pieejams vismazāk publiskās informācijas. Maz ticams, ka VP RRP KrP 1. biroja 1. nodaļas spīdekļi nav pielikuši savu pirkstu arī šīs lietas izmeklēšanā, taču apgalvot to nevaram. J. Kušakova ir viena no trim prokuroriem un N. Duļevskis aizstāv tikai divus no cietušajiem. Bet tomēr. Nevarējām arī šo nepieminēt. Jo, ja tiešām ir tā, kā redzams tabulā (tie tomēr ir pārbaudāmi fakti), tad rodas retorisks jautājums: ''Ko gan tādu arī Maxima traģēdijā ir sastrādājuši izmeklētāji, ka bija jāiesaista šī prokurore, jo pārējās minētajās lietās, viņa acīmredzami piesegusi šīs iestādes ''aizmuguri''!''
Secinājumi, manuprāt ir samērā graujoši. Domāju, ka šī ''zonderkomanda'' aiz restēm salikusi daudzus, iespējams nevainīgus ļaudis. Jautāsiet kādēļ? Iemesli ir dažādi. Vienā gadījumā īpašumi, citos mundiera goda jautājumi. Taču zīmīgs ir viens cits novērojums. Ja izmeklētāju, prokuroru un pat advokātu līmenī vismaz šajās divās lietās šī ''zonderkomanda'' ir nemainīga, tad varētu domāt, ka tiesneši gan joprojām saglabā savu neatkarību. Domāju tā ir tikai ilūzija. Jo visu jau nosaka gala rezultāts. Man šķiet, ka tiesnešiem pēc visu šo ''profesionāļu'' uzdarbošanās neatliek nekas cits, kā iet pavadā un spriest tādu tiesu un pieņemt tādus lēmumus, lai ar tiem galīgi neapkaunotu savus faktiskos darbadevējus. Jo, ja nebūs izmeklētāju, prokuroru un advokātu (vienalga kādas kvalitātes), tad jau darba nebūs arī pašiem tiesnešiem. Un tad nu mocās kā vidējais statistiskais melnstrādnieks, izdabājot šefa, kurš intelekta ziņā līdzinās ķieģelim kaprīzēm un vēlmēm.
Noslēgumā vēl kas. Ir mums tāda jauka iestāde kā VID. Iesaku viņiem rūpīgāk papētīt piemēram J. Kušakovas amatpersonas ienākumu deklarācijas. Radīsies daudz jautājumu. Vismaz man radās. Bet atkal jau - kas gan es tāds esmu? Tikai bijušais divu uzņēmumu īpašnieks, kurš iespējams tieši ar šo VID ļaužu gādību palicis bez nekā.
Un bail pat padomāt, kuri ir šo ''zondekomandu'' patiesie ''fīreri'', kuri tikai "rīkotājdirektoriņi". Vēl vairāk bail padomāt, cik šādu komandu kopumā valstī ir. Tādas nu ir manas pārdomas un fakti par to, kāda patiesībā ir mūsu tiesībsargājošā sistēma.
Avots: delfi.lv; lsm.lv; pietiek.com; protesti.lv
