12. sērija. Sistēma panikā? Vai pirmā neizturēja prokurore?
Labdien.
Šajā svētdienā apkoposim pagājušās nedēļas notikumus un mazliet ieskatīsimies tajā, kas tad ir plānots tālākajās sērijās, kā arī pastāstīšu emocionāli ļoti smagu stāstu, kurš precīzi raksturo to, kas patiesībā notiek izmeklēšanas laikā. Kā notiek iespējamo atzīšanos ''izdauzīšana'', jeb Gintas gadījumā - ''izbakstīšana'' no aizdomās turamajiem. Šis stāsts ir šokējošs un necilvēcīgs, taču nu jau ir pamatotas aizdomas, ka tieši tā arī viss tur notiek.
Bet tagad par visu pēc kārtas. Pēc iepriekšējās - 11. sērijas publicēšanas sekoja kārtējā sakritība - viena no galvenajām šīs sērijas un manuprāt arī safabricētās lietas varonēm - prokurore Jekaterina Kušakova parādījās LTV "Panorāmā", sūdzoties par to ka tiesa rīkojoties PRETLIKUMĪGI un laižot ārā slepkavas, kuri ir bīstami sabiedrībai. To, cik liela atbildība par šo kāzusu jāuzņemās tiesai un cik pašai Kušakovas kundzei jau savas domas izteicu šajā rakstā un 11. sērijā. Ja patiešām tā nav bijusi tikai sakritība, tad secinājums var būt tikai viens - panika! Acīmredzot, iesniegums KNAB ir radījis iekšēju viļņošanos pašā sistēmā. Iespējams, ir skaidrs, ka kādu būs jāupurē. Un tad nu notiek tā, kā teicienā: ''Kas vainīgs - tas bailīgs''! Izskatās, ka pirmajai nervi nav izturējuši tieši Kušakovas kundzei. Pareizi, jo tieši viņa bija uzraugošais prokurors Gintas lietā, kad izmeklētāja Čuprika ložņāja pa manu mobilo telefonu ''uztaisot pierādījumus'' un visdrīzāk ka tieši tādā pašā veidā tapa arī slavenā datora interneta lietojumu vēsture. Kura nu jau ir pilnībā izgāzusies. Šī tomēr bija oficiāla ziņu aģentūras LETA ziņa. Es protams vērošu arī tālākās kustības un notikumus. Jo esmu pārliecināts - tādi noteikti vēl būs. Un vēl līdz 18. maijam.
Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota slēgtā grupa ''acgarni''. Slēgtā ne tik daudz tādēļ, ka es kaut ko slēptu, taču ne uz visiem jautājumiem varu atbildēt publiski. Tādēļ, jebkurš lasītājs var droši pierakstīties - apstiprināšu. Ārā arī nevienu nemetīšu. Šajā grupā uzdevu jautājumu, kas visvairāk interesētu nākamajās sērijās? Un tātad, pēc ''darbaļaužu lūguma'' pastāstīšu par to, ko un kādēļ manuprāt piesedz sistēma. Katram no šiem pieņēmumiem (es nevaru apgalvot, ka bijis un ir tieši tā) būs veltīta atsevišķa sērija vai pat vairākas. Bet manuprāt fabula ir šāda. Jāpiesedz ir:
Bāriņtiesa - tika brīdināta, ka iespējama nelaime - neko nedarīja,
VP Baložu iecirknis - arī tika brīdināts piecas dienas pirms traģēdijas - neko nedarīja,
NMPD mediķi - spriežot pēc atsevišķām liecībām bērni vēl varēja būt dzīvi brīdī, kad ieradās pirmā NMPD feldšeru (!) brigāde (bija vairāki izsaukumi un brigādes),
VP RRP KrP 1. nodaļas 1. birojs - viss agrākminētais norāda, ka tas veica nekvalitatīvu izmeklēšanu (jeb pat neveica vispār), viltoja pierādījumus lietā (skatieties 4. sēriju), piespieda sniegt viltus liecības un tamlīdzīgi,
Prokuratūra - pieļāva visas šīs nelikumīgās darbības no iestāžu puses visos etapos,
Tiesa trīs instancēs - pārkāpa likumdošanu, par pēdējo pārkāpumu arī ir uzrakstīts iesniegums KNAB.
Ķēdītes turpinājumā parādās atsevišķi politiķi, praktiski visi Latvijas mediji, VP Iekšējās Drošības Birojs (tobrīd IKB), Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs un tā tālāk.
Vai nav pietiekami daudz ko piesegt? Paradoksālākais ka ka acīmredzami nevienu no augstākminētiem kopš paša sākuma neinteresēja kurš ir īstais slepkava. Šai personai (vai personu grupai) iespējams pietika tikai ar pazīšanos (tās fakts ir konstatēts tiesas zālē) ar kādu augstu stāvošu un ietekmīgu VP darboni un sistēma uzreiz metās aizstāvēt. Galvenokārt jau pati sevi. Ne tur naudu vajadzēja neko. Vajadzēja tikai saprast un zināt, kurš ko ir izdarījis ne tā. Jo padomājiet tikai kāds skandāls izceltos, ja noskaidrotos, ka bērnus patiesībā izglābt vēl iespējams varēja, bet to neizdarīja NMPD mediķi. Un kautkur arī viņi nav vainīgi, jo pirmajā brigādē nebija pat neviena ārsta! Tātad - tā jau ir sistēmiska problēma un tās nonākšanu publiskajā telpā pieļaut nedrīkstēja.
Noslēgumā emocionāli smagais stāsts, kuru solīju sērijas sākumā. Izmeklēšanas laikā Ginta ir mēģinājusi izdarīt pašnāvību. PĀRGRAUŽOT vēnas. Kādā no telefona sarunām, kurai ir arī liecinieks vaicājām viņai kādēļ viņa to darījusi? Atbilde šokēja gan mani gan manu sarunu biedru: ''Man bija apnikusi tā nepārtrauktā izģērbšana un BAKSTĪŠANA!'' Kāda vēl izģērbšana un kāda bakstīšana izmeklēšanas laikā? Un šajā brīdī atcerējos Andra Grūtupa grāmatu ''Maniaks'', kurā atreferēta vēlākā LR ģenerālprokurora saruna ar uz nāvi notiesāto Dreimani, kuram tika piedēvēta Rogaļova pastrādātā slepkavība. Paldies Dievam viņu tomēr nenošāva, bet arī viņš bija mēģinājis griezt vēnas izolatorā. Uz jautājumu, kādēļ viņš to darījis, puisis atbildēja, ka esot tik stipri dauzīts, ka labprātāk izvēlējies nāvi, nekā vēl ilgāku pazemošanu.
Un Jūs domājat, Ginta to darīja tādēļ, ka no viņas centās ''izbakstīt'' atzīšanos slepkavībā? Visticamāk nē. Jo to, ka sēdēs tieši viņa izmeklētāji bija paziņojuši jau PIRMAJĀ vakarā. Pierādījumi jau bija saviltoti un tur vairs nekas jāpierāda nebija - vēlāk taču notiesāja. Nē, no viņas iespējams gribēja ''izbakstīt'' ko citu. Pirmā VP versija bija - man traucēja bērni, es Gintai liku no tiem atbrīvoties un viņa paklausīja, taču iekrita modrās policijas izliktajos izmeklēšanas slazdos. Man šķiet, ka no Gintas gribēja ''izbakstīt'' atzīšanos, par to, ka bērnus nogalināt esmu licis tieši ES. Un tādā gadījumā arī es sēdētu, nelīdzētu ne telefona GPS dati, ne kas cits. Domāju, tagad Jūs visi sāksiet saprast kāds ir mans morālais pienākums Gintas priekšā, kura iespējams ir bijusi gatava iet nāvē, lai cietumā nenonāktu vēl arī es. Par to kas tieši ir bijusi šī ''bakstīšana'' un kā tā izpaudusies pret jaunu, skaistu sievieti, laikam man nebūs nevienam jāskaidro sīkāk...
