Palīdzēsim Gintai
Labdien vēlreiz.
Nav viegli prasīt kādam palīdzību, taču katrs no mums dzīvē ir nonācis arī līdz šādai situācijai. Jau vairākās sērijās esmu minējis, ka arī mana situācija šeit ārā nav diez ko apskaužama. Taču es vēl turos un neprasu neko sev. Man vēl ir kaut vai teorētiskas iespējas izdzīvot esot brīvībā. Bet viņai tur cietumā tiek LIEGTA iespēja pat strādāt, lai nopelnītu tos grašus, ko ieslodzītajiem maksā par Latvijas Armijas formu šūšanu!
Taču es lieliski apzinos, ka lūgt ziedot ieslodzītajai ir politiski korekti izsakoties - nepopulāri. Ja nu tomēr viņa ir slepkava? Ja lasat šo manā blogā vai Facebook slēgtajā grupā, visticamākais, man ir jau izdevies Jūs pārliecināt, ka tā gluži vis nav. Bet saprotu šādu bažu iespējamību. Tādēļ ar Gintu esam vienojušies, ka viņa kaut ko dos arī pretī. Cik nu tas ir iespējams viņas ierobežotajos apstākļos. Un tas patiešām būs no visas sirds. Lūk šādas aprocītes viņa jau visus trīs ar pusi gadus gatavo un nodod labdarībai. Domāju šo gadu laikā liela daļa Latvijas bērnu namu audzēkņu tādas saņēmuši, pat nezinot, kas tās gatavojis. Gintai ir vairāk par desmit pateicības rakstiem no labdarības organizācijas ''ziedot.lv'', taču, kad jāatbalsta viņa - šī organizācija klusē. Tātad šeit ir tas, ko lūdzu. Naudu patiešām nevajag daudz, taču patreiz man nav pat tādas summas. Ja katrs no Facebook grupas vairāk nekā simt trīsdesmit dalībniekiem noziedotu kaut vai vienu eiro šīs naudas pietiktu atliku likām. Šeit būs arī pašas Gintas lūgums Jums un apņemšanās katram ziedotājam izgatavot personīgi veltītu aprocīti. Tas ir viss ko viņa var pašreizējā situācijā.
Es uzņemos organizatorisko pusi, jo no turienes jau viņa pati neko nenoorganizēs. Lai netracinātu visa veida troļļus, sistēmas ielikteņus un tamlīdzīgi, lūgšu sazināties personīgi ar mani un tad arī vienosimies par tehniskām niansēm. Tiku domājis arī par naudas skaitīšanu taisni uz Gintas konta Nr., taču šāda iespēja tomēr atkrīt. Jo tikko kā cietuma vadība redzēs, ka ienāk kāda naudas summa, tā uzreiz saorganizēs maksas ''haltūras'' visiem saviem ārstiem psihologiem un tamlīdzīgi. Nevaru apgalvot ka tā notiks, taču tāda pieredze līdz šim jau ir bijusi.
Par visām saziedotajām summām, protams atskaitīšos. Par katru centu. Un kā jau teicu - man šo naudu nevajag tik ļoti kā vajag viņai.
Noslēgumā, nauda ir nepieciešama pirmās nepieciešamības precēm (higiēnas precēm utt.) kā arī patreiz pašai akūtākajai problēmai - kurpītēm. Jo viņai tur pat nav ar ko staigāt. Pie tam vēlams līdz šai ceturtdienai. Tātad vēlākais trešdien man viņai vajadzētu pārskaitīt vismaz 20 EUR. Bet jāstaigā ir, gan tādēļ ka jāatstrādā zināms laiks paša cietuma labā, gan tādēļ, ka ir jākustas. No nekustīgā dzīves veida un nepietiekamā vitamīnu daudzuma cilvēka kauli pat sāk drupt. Es nejokoju - pirmie ir zobi.
Padomājiet paši - Jums tas viens, pieci vai desmit eiro iespējams nav izdzīvošanas jautājums. Bet viņai tur gan ir. Un es vairs nespēju viņu atbalstīt, jo balstāms pēc šiem trim gadiem būtībā esmu pats.
Jau iepriekš pateicos gan Gintas, gan savā vārdā par palīdzību un izpratni. Un kā jau teicu - parādā nepaliksim. Liels paldies.
Mani kontakti:
Māris Bērziņš
e-pasts: acgarni.com@gmail.com
GSM: +371 28700336
skype: marisxberzins
PayPal konta Nr. redzams katra raksta apakšējā kreisajā stūrī, kā arī galvenajā lapā.
