22. sērija. Kas kopīgs Gintas un Sintijas lietām?
Sestdien pa telefonu runājām ar Gintu. Sarunas laikā uzzināju ko jaunu par vairāk kā trīs gadus seniem notikumiem. Visu šo laiku mani vajāja viena doma. Kā esmu iepriekš teicis jau 05.10.2014. piecas dienas pirms bērnu slepkavības biju aizbraucis uz vietējo Baložu policijas iecirkni un mutiski brīdināju par to, ka bērnu tēvs draud Gintai, sola ''atņemt viņai pašu dārgāko'' (runa protams ir par bērniem). Taču neuzrakstīju par to iesniegumu... Kļūda, bet tolaik es patiešām vēl uzticējos Valsts Policijai. Nevajadzēja. Ņemot vērā tikko aizsāktā otrā seriāla atzara, par 19 gadīgās SIntijas nāves apstākļiem, virzienu, man patiešām sametās šķērmi ap dūšu. Sintija un viņas māte mēģināja brīdināt policiju divas nedēļas pirms Sintijas nāves. Es piecas dienas pirms bērnu nāves. Neko neapgalvoju, tikai aizdomājos. Ja nu patiešām vēršoties Valsts Policijā neapzinoties parakstīju NĀVES SPRIEDUMU mazajiem puisēniem? Nav patīkami par to pat iedomāties...
Taču pēdējā sarunā uzzināju vēl ko. Ginta man to līdz šim nebija izstāstījusi. Vai arī bija teikusi, bet daudzo faktu gūzmā nebiju to piefiksējis un aizmirsis. Izrādās ka nākamajā dienā, tātad 06.10.2014., tikai 4 dienas pirms nelaimes, ARĪ pati Ginta bija griezusies Baložu VP iecirknī! Un līdzīgi kā Sintijas gadījumā saņēmusi mīļu "mājienu ar mietu". Tas nekas, ka bijušais vīrs, ar kuru pēc nieka divām nedēļām paredzēta tiesas sēde par laulības šķiršanu, draud nogalināt gan viņu, gan bērnus! Gintai toreiz pateikts apmēram tā, ka katrs iesniegums KAUT KO maksā. Tātad bērnu dzīvības varēja mēģināt "izpirkt"! Nebija viņai tam naudas... Būtu vēl man paprasījusi. Bet viņa naudu no manis neņēma principā, varbūt tādēļ toreiz man neko nepateica. Jo es būtu aizšāvies uz to iecirkni momentā un tad ''spalvas putētu''. Lai vai kā arī nebūtu - izskatās, ka arī pati Ginta nezinot ir parakstījusi nāves spriedumu saviem bērniem. Būtībā jau tas neko nemaina, tagad šis neizdarības akmens mums abiem uz sirdsapziņas jādala...
Ar šo gribēju teikt, ka nevaru izslēgt iespēju, ka aizejot uz policiju, gan Ginta, gan Sintija, pašas sev ''PARAKSTĪJA NĀVES SPRIEDUMU''. Ginta saviem puisēniem, Sintija pati sev. Vai arī tas notika kādā garīgajā dimensijā par kuras eksistenci maz ko zinām? Bet reāli fakti ir un paliek reāli fakti, un tos nevar neņemt vērā. Ginta gāja pēc palīdzības uz Valsts Policiju - īstenojās bijušā vīra draudi. Un arī Sintija lūdza šo palīdzību un aizstāvību no Valsts Policijas - un atkal īstenojās saņemtie draudi...
Visbeidzot, pirmo reizi mūžā saņēmu arī kādu it kā pozitīvu vēstuli no valsts iestādēm. Šoreiz no VID (Valsts Ieņēmumu Dienests). Izrādās ka KNAB tika pārsūtījis manu iesniegumu VID'am, lai tie pārbauda dažus viņu kompetencē esošus šaubīgus faktus, kas tajā minēti. Ne viss iesnieguma teksts tika publicēts. Tas vairāk manai drošībai, jo tur ir arī informācija par kādu policijas darbinieku, kurš lieliski zina ko ir sagrēkojies. Tiktāl viss pozitīvi. Bet ne viss. Telefoniski lūdzu VID'am, lai nodrošina man kādu aizstāvību, un saņēmu formālo birokrātisko atbildi - vērsieties POLICIJĀ (lai glābtos no policijas)! Un vēl cinisku piebildi - jums jau VĒL nekas nav noticis... "Pareizi" vien ir - gaidīsim kad notiks? Turklāt nav tā ka man nekas jau nebūtu noticis policijā - problēmas jau IR bijušas. Ņemot vērā visu kas noticis gan Gintas, gan Sintijas lietās, gan manu negatīvo pieredzi - policija manuprāt ir PĒDĒJĀ vieta kur griezties ar palīdzības lūgumu.
Aitors: acgarni.com
