top of page

30. sērija. Nejēdzības ar Sintijas somiņu



Ir liktenīgais 2017.gada 23.novembra rīts. Sintija gatavojas doties uz augstskolu “Turība”.

Padzērusi rīta tēju un paēdusi brokastis, viņa atvadās no mammas un dodas laukā no mājām. Sakarā ar to, ka pēdējā laikā dzīve aizrit bailēs, ko ir izraisījusi iepriekš minētā vajāšana un draudu izteikšana Interneta vidē, māte ar meitu ir sarunājušas sazvanīties biežāk.

Plkst.07:56 Sintija piezvana mātei un informē, ka ir ceļā uz augstskolu un vēl piedevām pajautā: ”Vai mājās viss ir kārtībā “?

Šī arī diemžēl ir pēdējā saruna starp meitu un māti, Sintijai vēl esot dzīvai.

Kad māte Sintiju cenšas sazvanīt vēlāk, telefons uzrāda, ka zvani ir pāradresēti un viņa vairs nespēj meitu sazvanīt.

Arī vakarā Sintija neatgriežas mājās un viņu joprojām nevar sazvanīt.

Tā kā meitas māte ir šoka stāvoklī un saprot ka meitas pēkšņā pazušana, iespējams ir sasaistīta ar iepriekš izteiktajiem draudiem, viņa piezvana Valsts Policijai (VP) - lai informētu par notikušo. Veselības stāvokļa dēļ māte nespēj aiziet līdz policijas iecirknim, tādēļ protokols par cilvēka pazušanu tiek sastādīts pie viņas mājās.

25.11.2017. Sintijas bijušais draugs, viņas tēvam un māsai, portālā Facebook atsūta ziņu, ka ir atradis sludinājumu, kurā norādīts, ka 24.11.2017. Mangaļsalas mežā KĀDS ir atradis somu, kurā iekšā atrodas Sintijas Bāliņas pase. Šeit rodas loģisks un pamatots jautājums - kādēļ soma no Mangaļsalas meža tika aizgādāta tieši uz attālo Brantkalna ielas iecirkni Purvciemā? Un kādēļ vēlāk Brantkalna ielas iecirkņa policisti somu atdeva vecākiem nevis izmeklētājiem? Vai viņiem tiešām nav ko darīt Purvciemā lai brauktu tādu attālumu un negrieztos vietējā policijas iecirknī? Tādejādi visiem zaudējot orientierus un laiku meitenes meklēšanai, kā arī potenciālos pierādījumus uz somas un tās saturā. Varbūt kādam tieši tā vajadzēja? Kādēļ somā bija tikai pase? Kas tas ir par nepārprotami krievvalodīgu "atradēju", kurš turklāt absolūti nepārvalda latviešu valodu un lieto drausmīgu automātisko tulkotāju? Kāpēc viņš atradās Mangaļsalas mežā ja, iespējams dzīvo Purvciemā? Vai jūs brauktu tik tālu un sarežģītu maršrutu no Purvciema uz Mangaļsalu pastaigāties ar suni, ja tur mežs ir daudz tuvāk? Uz šiem jautājumiem atbildes pat ļoti būtu vajadzīgas. Turklāt paralēli pastāv informācija ka somu tomēr ir atradusi kāda sieviete! Kā arī ka tā atrasta uz ielas nevis mežā!

Un te rodas jautājums – vai policijas darbinieki sava darba laikā un vietā veic savus tiešos pienākumus, jeb izpilda "formas tērpu manekenu" lomu, jeb arī te slēpjas kas daudz sliktāks par nolaidību?

Lai gan VP bija oficiāli sastādīts protokols par Sintijas Bāliņas pazušanu, izmeklētājiem savlaicīgi NETIKA sniegta informācija par somas atrašanu, atrašanas vietu, saturu utt.

Kā vēlāk noskaidrojās, policijas veiktajā ekspertīzē "ļoti precīzi" minēts ka nāve iestājusies 24.11.2017., tātad 24 stundu periodā šai datumā.

Tātad ja policija pienācīgi veiktu savus pienākumus, ļoti iespējams ka Sintija vēl šodien būtu starp mums. Jo iespējams ka nāve ir iestājusies no savlaicīgas palīdzības nesniegšanas!

Pats Ziemeļu policijas iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieks N. Trepša savā komentārā LTV Panorāmai, pauž, ka tas esot noticis "komunikācijas trūkuma dēļ starp divām iestādēm"! Starp divām POLICIJAS iestādēm!

Tātad no visa iepriekš minētā, var secināt ka ievērojama atbildības daļa par šo traģēdiju būtu jāuzņemas tieši VP. Kura nelikās zinis par Sintijai izteiktajiem draudiem. Kura turklāt neizprotamu iemeslu dēļ pat nepiedalījās Sintijas meklēšanā!?... Meitenes meklēšanu un atrašanu veica viņas tēvs kopā ar brīvprātīgajiem meklētājiem!

Sākumā VP atsakās pieņemt iesniegumu par draudu izteikšanu, pēcāk “neievēro“, ka ir atrasta pazudušās Sintijas soma un dokumenti, un pat to ka tā atdota vecākiem... Un pat nepiedalās meklēšanā, resp. neliekas ne zinis!

Pēc visa tā naivi bija cerēt, ka tālākā nāves apstākļu izmeklēšana tiks veikta profesionāli un godprātīgi. Jo lielā mērā apstiprinājās ka šī "policistu–manekenu" spēlīte tur tiek spēlēta vēl arī augstākā līmenī. Un aktuāls paliek jautājums - vai tā ir tikai policijas nolaidība, vai arī te kautkas tiek speciāli piesegts?


Žēl, ka mūsu sistēmas devīze nav “Jo spēcīgāks kāds ir, jo vairāk viņa pienākums būt taisnīgam”. Jo bērnībā taču mums stāsta, cik drosmīgi un godprātīgi ir policisti. Un neviens vien bērns sapņo par tādu kļūt. Bet laikam sapņotāji pārdomā un par mūsu drošības sargiem kļūst tie, kurus bērnībā smilšu kastē apbižoja citi, vai arī tieši šie apbižotāji. Lai iegūtu "neaizskaramo" statusu un varu pār pārējiem, un tādejādi izpaustu un realizētu savus nepilnvērtības kompleksus.


P.S. Tā kā ir pienākusi vasara, tad turpmāk sērijas publicēsim nevis 9:00 pirmdien, trešdien un piektdien, bet tāpat kā svētdienās plkst.12:00. Un noslodzes dēļ, kura šobrīd ir pieaugusi pamatīgi, pirmdienās sēriju turpmāk (vismaz kādu laiku) nebūs. Tas prasa daudz laika, bet patreiz man ir jāsagatavojas tiesai, kurā lai arī esmu cietušais, brīnumi gaidāmi lieli, jo nevar taču atzīt, ka policijas darbinieku "nolaidības" rezultātā (apzinātas vai nē, katrs var spriest pats), liecinieku divas dienas pirms apelācijas tiesas Gintas lietā (uz kuru gatavojos ierasties un ko viņi zināja), tik pamatīgi un dubulti fiziski apstrādā gan uz ielas, gan policijas automašīnā, ka gūto traumu dēļ ierasties tiesā gluži vienkārši nevarēju.

 

Autors: acgarni.com / Sintijas ģimene

 

Citi lasa arī šo
PayPal ButtonPayPal Button
bottom of page