37. sērija. Konspiratīvā vēstule no cietuma
Labdien.
Pirmkārt, lūdzu veltiet dažas minūtes sava dārgā laika un šo sēriju noskatieties līdz beigām. Liels paldies.
Nesen saņēmu vēstuli no Gintas. Patiešām, acīmredzot, biju sataisījis viņai gana lielas nepatikšanas ar savām aktivitātēm un mēģinājumiem piespiest cietumu kustēties ātrāk, nekā viņi paši to vēlas. Bet no otras puses, skaidrs ir viens - bez šādas manas rīcības nebūtu noticis pat tas kas ir noticis, un jācer, ka zobu salabošanas problēma tomēr ir atrisināta. Taču mani šajā vēstulē vairāk pārsteidz (patiesībā jau vairs gan nepārsteidz) kas cits. Absolūtā neloģika un neizprotamie Gintas lūgumi. Pareizāk sakot, šie lūgumi jau ir izprotami, taču to secība un secinājumi, kas izriet no notikušā ir diametrāli pretēji. Tik labi jau nu es Gintu pazīstu, lai zinātu, ka viņa tik neloģiski nemēdz rakstīt. Tātad secinājums ir un paliek tikai viens - atkal jau tā nav bijusi pašas Gintas vēlme un griba uzrakstīt to, ko viņa ar savu roku uzrakstījusi. Nedaudz nocitēšu no šīs vēstules (iekavās pievienošu savus komentārus), lai Jūs saprastu par ko ir runa.
''Sveiks Māri!
Kādēļ Tu radi man tik daudz problēmu (šeit jāpiebilst, ka telefoniski, pirms šīs "problēmas" radīju, bijām ar Gintu izrunājuši, ka citas izejas jau nav)? Ja vēlies man palīdzēt, paldies Tev. Tad palīdzi neradot man problēmas. Zinu, ka Tu tagad esi dusmīgs un varbūt pat nolādi mani (pirmā absolūtā neloģiskuma izpausme - ja nu arī es varētu būt uz kādu dusmīgs, tad tā nekādā gadījumā nav Ginta, bet gan cietuma administrācija). Taču, Tu diemžēl nesaproti cik šeit ir grūti, nauda šeit ir vajadzīga lai izdzīvotu. Piedod, taču diemžēl tā sanāca (kas sanāca?!? Tas, ka Gintai netika ļauts ar mani runāt vairāk kā nedēļu, atkal jau - vai viņa ir tā, kurai būtu jālūdz piedošana šajā situācijā?). Sapratīšu, ja Tu vairs nevēlēsies ar mani kontaktēties (kā tad, sistēma jau nu gan to ļoti vēlētos... Šādi mēģinājumi panākt, ka lai es ''uzmetu lūpu'' un vairs nesazinos ar Gintu jau kļuvuši par klasiskiem un regulāriem. NECERIET - NENOTICĒJU!).''
Tad seko saraksts ar to, ko Ginta vēlētos saņemt kā savu dāvanu dzimšanas dienā, kura viņai būs ceturtajā augustā. Taču par to nobeigumā. Vēl tikai daži citāti, kuri spilgti norāda uz to, ka viņai tiek liegts ar mani BRĪVI sazināties.
''Ja kaut ko vēlies uzzināt raksti (šis ir ļoti zīmīgs un būtisks teikums - tātad zvanīt es vairs nedrīkstu, interesanti kādēļ)?''
Un noslēdz viņa šo savu vēstuli ar šādiem vārdiem:
''Atceries, mūsu pusē ir ''Patiesība''!
Šī arī ir tā konspiratīvā ziņa no viņas - Ginta visu lieliski saprot, bet īpaši daudz runāt nedrīkst. Taču viņa saprot un arī es saprotu.
Visbeidzot, nosaukšu tās mantas, kuras viņa tik ļoti vēlētos saņemt savā dzimšanas dienā. To nav daudz un tās nav arī nekādas izklaidēm paredzētās mantiņas. Tādēļ ceru, ka visi kopīgiem spēkiem tās spēsim sarūpēt. Jo skaidrs ir viens - nekāda saldā dzīve viņai tur nav. Un mums ir jābūt pārākiem par šīs vēstules patiesajiem autoriem un jāsaprot, ka patiesībā šīs mantas viņai vajadzīgas arī lai spētu izdzīvot tur:
Jāpavairo Gintas izlaiduma fotogrāfijas, kuras viņa man atsūtīja failos diskā, kopā ar augstākminēto vēstuli. Kādēļ tās tik svarīgas? Domāju ka Ginta pati varētu bez tām arī iztikt, bet acīmredzot, tam ir pavisam cits iemesls, jo ne jau viņa vienīgā tajās redzama. Tur ir vēl šis tas interesants redzams.
Baterijas - vienīgā saikne ar ārpasauli viņai ir mazs radioaparāts, kurš darbojas tikai uz baterijām.
Šampūnu - šeit nu jāsaka tā. Pirms mēneša aizvedu viņai lielo šampūnu, taču izskatās, ka ne viņa vienīgā to lietojusi. Tādēļ nu jau tas ir izbeidzies. Un atkal jau - nedomājiet, ka no šīs ''draudzīgās dalīšanās'' cietumā iespējams izvairīties.
Dušas želeju (FA) - tas pats, kas ar šampūnu.
Higiēniskos ieliktnīšus (100 gab.) - tas pats, pirms mēneša aizvedu šādu pat iepakojumu. Bez komentāriem...
Dezodorantu - iepriekš nezināšanas dēļ biju nopircis pūšamo, to nepieņēma, aizliegts, tagad vajadzētu aizvest dezodorantu - zīmuli.
Piekritīsiet, nav tās pašas lielākās prasības, bet, lai izdzīvotu tur - cietumā viņai to visu tādu vai citādu iemeslu dēļ vajag. Es apzinos, ka liela daļa no minētajām precēm līdz pašai Gintai nemaz nenonāk. Bet, vai tādēļ nebūtu tās jāsūta? Vai tādēļ, ka tur iekšā ir tāda kārtība, kāda nu tā ir Latvijas Republikas cietumos, mums nebūtu viņai jāpalīdz? Vai tādēļ būtu atceļama viņas dzimšanas diena?
P.S. To, ka tur tādas lietas notiek nu jau zinu pilnīgi noteikti. Svārki, kurus es viņai sūtīju divas reizes (jo pirmos viņa itkā ar gludekli "sadedzināja"), kādā no bildēm redzami mugurā citai ieslodzītajai, kuras sejas izteiksme vien liecina par viņas statusu ieslodzīto hierarhijā. Un ko gan lai tur dara jauna, trausla sieviete? Un vai viņa tiešām nav pelnījusi kaut kripatiņu prieka un atbalsta, kaut vai tādēļ, ka nav vainīga? Šoreiz tiešām vēršos pie Jums lūdzot no visas sirds. Jo nesagādājot šo visu, Gintas dzimšanas diena var pārvērsties ļaunā murgā. Jo kādai citai nebūs ticis tas ieplānotais, ko Ginta mums lūgusi!
Kontu Nr. ar norādi Gintai Voicišai:
SEB Banka: LV82 UNLA 0033 3607 1647 2
Ārzemēs: IE37 PFSR 9910 7004 1616 59
