39. sērija. Kādēļ man beidzot tiek atļauts satikt Gintu un, vai patiešām atļaus?
Labdien.
Šodienas sērijā, kā jau solīju - parunāšu sīkāk par to, kādēļ tik pēkšņi man ticis atļauts tikties ar Gintu. Nu jau gandrīz desmit mēnešus neļāva. Kas ir mainījies? Manuprāt, tikai viena lieta - esmu sācis publicēt visu notiekošo šeit - acgarni.com
Par visu pēc kārtas. Pirmās aizdomas radās pēc tam, kad jau vismaz trešo reizi, kopš publicēju rakstus šajā vietnē un pamatīgi uzbraucu IeVP (Ieslodzījuma Vietu Pārvalde) struktūrai, mūsu lielajos medijos pēkšņi parādās reklāmraksti, CIK LABI gan ir cietumā. Zīmīgi, ka tā kā mani uzbraucieni ir vērsti pret Iļģuciema sieviešu cietumu, tad arī fanfāras par to cik viss skaisti tiek atskaņotas TIEŠI par šo iestādi. Izveidots tiek pat vesels PR PROJEKTS par šo tēmu. Un pie tā darbojušies VIENPADSMIT (!) cilvēki. Iespaidīgi. Var jau būt, ka kārtējā sakritība, bet tas lai paliek katra paša izvēlei. Interesanti būtu redzēt arī šī megaprojekta izmaksas.
Taču vakar saņēmu interesantu oficiālu apstiprinājumu savām aizdomām. Neiedziļināšos oficiālās vēstules tekstā, tas kā vienmēr ir sauss un izlasīt to varat katrs pats. Dokumenta būtība - Gintai viss ir lieliskā kārtībā un viņa jau kuro reizi IZPIEŽ no manis naudu, kuru viņai (vismaz medicīniskiem mērķiem) nemaz nevajagot. Piedodiet mīlīši - neticu. Un pat, ja tā būtu - viņai to naudu vajag, lai tur IZDZĪVOTU, pati to rakstīja man vēstulē. Un es Gintai ticu. Ievērības cienīgs ir fakts, ka oficiālo vēstuli parakstījusi pati IeVP priekšniece - ģenerāle Spure! Tādu uzmanības apliecininājumu no paša cietumu ''ģenerālissimusa'' es tiešām nebiju gaidījis. Vēl jo vairāk - tādēļ, ka nebija nekāda oficiāla iesnieguma no manis! Bija tikai elektroniski neparakstīta e-pasta vēstule. Bet pirms gada, kad vēl nepublicēju visu notiekošo šeit, uz identisku situāciju ar identisku e-pastu atbildes nebija nekādas. Laikam tuvojošās vēlēšanas dara savu... Pie tam šajā atbildes vēstulē tās autori atkal jau izceļas ar īpašām improvizācijas spējām. Nekur savā e-pastā netiku minējis, ka zobus būtu jāved labot ārpus cietuma teritorijas. Taču Spures kundze, vai kas nu tur viņas vārdā to skribelējumu rakstījis, nez kādēļ kaut kur to salasījusi agrākajos manos rakstos. Tātad rūpīgi seko, tas labi! Un tad vēl tik jauki atrakstījusies, ka redz Ginta NEESOT IESNIEGUMU rakstījusi utt. Laikam lau tur nomirtu arī jāraksta iesniegums...
Domāju, ka kontekstā ar visu iepriekš minēto, man tomēr rīt atļaus satikties ar Gintu. Šeit jāpiebilst, ka rīt ir sestdiena, un tādēļ savas lietas materiālus Ginta man atdot NEVARĒS, jo nav piekļuves lietai! Visas līdz šim atceltās tikšanās bijušas darbadienās, kad to var izdarīt. Vēl viens iemesls, kādēļ domāju, ka šī tikšanās tomēr notiks, un lai nākamā tikšanās reize pārceltos uz iespējami tālāku laiku. Lieta ir "arestēta" šī vārda vistiešākajā nozīmē.
Tiešraides rīt acgarni.com Facebook kontā būs gan pirms došos iekšā, tātad - īsi pirms plkst.11:00, gan arī, kad tikšu laukā - orientējoši ap plkst.13:00 (ja nu pēkšņi atkal neizrādīsies, ka Ginta pārdomājusi un redzēt mani negrib, vai būs atbraucis kāds superdakteris, kā tas jau noticis iepriekš). Tad tikšana ārā būs attiecīgi agrāk.
Taču, galvenais, ko gribēju patiekt šajā sērijā ir - gribu nodrošināties pret kārtējo iespējamo provokāciju. Proti, laika gaitā jau ir pierādījies, ka izprovocēt uz muļķībām mani ir ļoti grūti. Mēģinājumi ir bijuši, bet rezultātā, nekas vairāk par piekaušanu policijas transportā un cietušā statusu atsevišķā kriminālprocesā nav izdevies. Ņemot vērā, cik nožēlojami atriebīga mēdz būt sistēma, man IR JĀUZMANĀS. Tādēļ principā, pieļauju iespēju, ka šī tikšanās ir beidzot atļauta ar pavisam citu mērķi - provokācija. Ja nu pēkšņi izrādās, ka es rīt cietumā centīšos ienest ko neatļautu un modrie cietumsargi to pamanīs? Piedodiet, kaut vai manā pēcpusē iestūķētu? Nu piemēram - narkotikas. Tad mani varēs pēc pilnas programmas tiesāt. Un tikt vaļā no tik nevēlamās ''runājošās skabargas''! Taču līdz ar šo sēriju - tāds notikumu pavērsiens atkrīt. Oficiāli paziņoju, ka uz cietumu neņemšu līdzi neko vairāk, kā mobilo tālruni, PowerBanku, dzīvokļa atslēgas, cigaretes, šķiltavas, maku un pasi. Visas šīs mantas būs jāatstāj slēgtā kastītē pirms doties iekšā slēgtajā teritorijā. Ko arī tā izdarīšu. Kuras atslēgu duplikāti protams ir arī cietuma administrācijai un viņi tur pa tikšanās laiku var darīt ko grib. Vēl varu piebilst, ka vēl esot brīvībā Gintai nebija NEKĀDU attiecību nedz ar narkotikām, nedz ar alkoholu, nedz ar cigaretēm. Arī man nekad nav bijis attiecību ar narkotikām. Pārējais minētais tomēr ir legāls, un to lietoju saprātīgos apjomos, nemaz nerunājot par faktu ka man tam nav līdzekļu. Ne velti mani nav spējuši noķert piedzērušos, un pat ja būtu atļāvies kādas sīkas promiles daļas iedzert - pēc dabas esmu ļoti miermīlīgs un uz ''kašķi'' man nevelk nekad. Līdz ar to var būt sistēmas mēģinājumi šādas provokācijas veikt jau slēgtās teritorijas iekšpusē, kur būšu VIENS pret visu cietuma apsardzi un administrāciju. Un, kā jau zināms, tad parastā mirstīgā vārds pret kaut vai viena ierēdņa vārdu Latvijas Republikas tiesā ir nulles vērtībā. Bet nu ja reiz kas tāds ar mani notiktu jau slēgtās teritorijas iekšpusē - paši saprotiet kādi tam ir iemesli un kas būs tā autori. Šai ziņā Latvijas cietumi diez vai īpaši atšķiras no Krievijas cietumiem, kur 18 sadisti spīdzina vienu ieslodzīto un vēl sev par prieku to filmē un publicē.
