Vai premjers apmierinās tieslietu ministra ''slapjos sapņus'' skapī?
Tieslietu ministrija (TM) 2019.gada budžetā papildus vēlas "tikai" 54.57 miljonus eiro, lai celtu tiesu darbinieku (ar kukuļiem vairs nepietiek?) un prokuroru algas, modernizētu IT sistēmas un stiprinātu Datu valsts inspekciju (DVI), informē TM (kādā no komentāriem bija lieliska ideja - kukuļus indeksēt, vismaz ņemsiet no sev līdzīgajiem - korumpētajiem un līdz ar to naudīgajiem).
Ministrijā skaidroja, ka nākamā gada budžeta lielākā prioritāte esot tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana, kā arī tiesu darbinieku mēnešalgu paaugstināšana, kam paredzēti aptuveni 30.57 miljoni eiro. Kā tad tā, kas tad nu, vai tiešām pat noziedznieki vairs Jums netic un kukuļus nedod?
Pārējais līdzekļu pieprasījums 2019.gadā paredzēts apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu vajadzībām, kur nepieciešama infrastruktūras un IT sistēmu modernizācija tiesās, lai nodrošinātu lietu izskatīšanas termiņu samazināšanos. Tos termiņus mūsuprāt varētu samazināt intensīvāk strādājot, infrastruktūra šeit nav vainojama! Bet izklausās dikti jau nu gudri un inteliģenti!
Tāpat līdzekļi nepieciešami vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas izveidei, lai novērstu situāciju, kurā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā esošie dati atšķiras, gan vēsturiski, gan normatīvā regulējuma dēļ. Varbūt vajadzēja vispirms paskatīties kas pie tā vainīgs? Ko? Vai tik nebriest vēl viena ''ne-veselība'', ideāls veids kā norakt naudu!
Daļa finansējuma paredzēta DVI kapacitātes stiprināšanai, lai nodrošinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu un tās uzlikto funkciju īstenošanu. Pēc šī varētu saprast, ka šogad 25. maijā ieviestā regula nedarbojās, jo reāli tai trūkst ''kapacitātes''? Kas diez par to sakāms būtu ES bonzām?
Papildu līdzekļi nepieciešami arī Tieslietu resora vajadzībām - Valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda nodrošināšanai, esošo sistēmu modernizācijai, atbalsta pasākumu cietušo aizstāvībai un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas institūta pilnveidei, kā arī valsts valodas lietojuma uzraudzības stiprināšanai. Skaisti, un rabarberu Džo laikam ar šo grib pateikt - iedosiet naudiņu un tad tikai strādāsim. Nedosiet - būs tā, kā ir jau tagad!
Jau vēstīts, ka Finanšu Ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka nākamgad ministrijas prasa papildus ap 1.1 miljardu eiro, 2020.gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildus līdzekļus 1.4 miljardu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 1.8 miljardu eiro apmērā. Mums vairāk tas izskatās pēc: ''ja neprasīsi - nedabūsi'', tādēļ arī visi aizgūtnēm pieprasa. Būs vēl viena atruna vairāk - jūs taču naudiņu neiedevāt, ko gribat? Strādāsim kā gribēsim un varēsim ar esošo ''kapacitāti'', resp. turpināsim nestrādāt!
Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam (izrādās mums ir arī stabilitātes programma - stabili, bet tikai ne tur, kur mēs to vēlētos), fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva (bet naudu paprasīt gan var, un ja nu kaut ko atmet). Saskaņā ar prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45.2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37.8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3.2 miljonu eiro apmērā. Taču visas ministrijas kopā piepūš vaigus un atvēzējas paprasīt vēl 1.1 miljardu. Pieliekam klāt pie 45.2 miljonu mīnusiem un sanāk vēl smukāks cipars!
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādījis, ka ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019.gada budžetā par 1.1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana. Tad jau sanāk, ka vienīgais daudz maz reālistiski domājošais kabinetā ir tā vadītājs, pārējie tādi sapņotāji, mākoņu stumdītāji un skapju iemītnieki laikam. Nav diez cik glaimojoši arī pašam vadonim, jo tas liecina ka vadītājs no viņa nekāds!
Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro, turklāt patlaban ministriju pieprasījumi ir vērtējami kā vēlmju domāšana. Kučinskis piebilda, ka lielu līdzekļu pieprasījums ir raksturīgs arī tajos gados, kad neiekrīt Saeimas vēlēšanas. Īsāk sakot secinājums visai drūms. Neatkarīgi no tā vai būs vai nebūs vēlēšanas, ministri visu laiku ir vienādi stulbi un naivi, jo prasa to, kā nemaz nav un būt nevar. Mēs gan ieteiktu citu domāšanas veidu - vispirms nopelniet to (starp citu nemaz ne tik slikto naudu), kuru Jums maksā jau šobrīd. Sakārtojiet valsti un tad pieprasiet algas paaugstinājumu. Kurā privātā biznesā Jūs varat atļauties aiziet pie īpašnieka un pateikt - man vajag tik, citādi nestrādāšu? Kurā? Tikai diemžēl, mūsu sabiedrība vēl nav sapratusi - šis īpašnieks tiem visiem liekēžiem esam mēs - tauta. Tātad mēs nevis slikti strādājam, bet esam štruntīgs vadītājs, kurš absolūti nespēj nedz vadīt, nedz kontrolēt savu padoto darbu. Un tas patiešām ir skumji.
Avots: delfi.lv
